Attālinātā darba kompensācija: 40 eiro limits sarūk hibrīddarba dienās

Latvijā darba devēja segto attālinātā darba izdevumu neapliekamā robeža par pilnu slodzi ir 40 eiro mēnesī, kā norādīts Finanšu ministrijas nodokļu atvieglojumu pārskatā. Ja darbinieks strādā nepilnu slodzi vai darba līgumā vai rīkojumā paredzēta tikai daļa attālinātu darba dienu, neapliekamā robeža proporcionāli samazinās.

Atbrīvojumu var piemērot, ja attālinātais darbs un kompensējamie izdevumi ir noteikti darba līgumā vai darba devēja rīkojumā un darbinieka algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba devējam, kurš izdevumus sedz. Aprēķinā nozīme ir nolīgtajai slodzei un attālinātā darba dienu sadalījumam, nevis tikai tam, ka darbinieks reizēm strādā mājās.

Kādiem izdevumiem piemēro atbrīvojumu?

Kompensācija paredzēta darbinieka izdevumiem, kas rodas, veicot darbu attālināti. Tie var būt saistīti ar mājas internetu, elektrību, tālruņa sakariem vai darbiniekam piederoša aprīkojuma izmantošanu. Darba devējs un darbinieks vienojas, kuras izdevumu pozīcijas kompensēs un vai izmaksās fiksētu summu vai summu, kas sadalīta pa izdevumu veidiem.

Neapliekamā robeža nav obligātas ikmēneša piemaksas apmērs: nolīgtā kompensācija var būt mazāka. Fiksētas kompensācijas saņemšanai darbiniekam nav jāiesniedz katrs mājsaimniecības rēķins, taču jābūt skaidram, kādus ar darbu saistītus izdevumus darba devējs sedz. Ja izmaksātā summa pārsniedz konkrētajam darbiniekam aprēķināto robežu, pārsniegumu apliek kā darba algu. VID skaidrojums par sociālajām iemaksām paredz, ka kompensācija noteiktās neapliekamās robežas ietvaros neveido arī obligāto iemaksu objektu, ja izpildīti atbrīvojuma nosacījumi.

Kā slodze un hibrīdgrafiks maina aprēķinu?

Aprēķina pamats ir pilnai slodzei nolīgtā mēneša kompensācija, kas nedrīkst pārsniegt neapliekamo robežu. To reizina ar darbinieka slodzes daļu un, ja grafikā paredzēts darbs gan mājās, gan darba vietā, ar attālināto darba dienu daļu attiecīgajā mēnesī. Dienu proporcijai izmanto mēneša darba dienas, nevis kalendāra dienas.

Šie ir nosacīti piemēri mēnesim ar 20 darba dienām. Pieņemts, ka darba devējs pilnai slodzei noteicis maksimālo neapliekamo kompensāciju, attālinātā darba kārtība ir spēkā norādītajās dienās un algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta šim darba devējam:

• Pilna slodze, visas 20 darba dienas attālināti: 40 × 1 × 20/20 = 40 eiro.
• Pusslodze, visas 20 paredzētās dienas attālināti: 40 × 0,5 × 20/20 = 20 eiro. Šajā piemērā darbinieks katrā darba dienā strādā nepilnu dienu.
• Pilna slodze, 10 no 20 darba dienām attālināti: 40 × 1 × 10/20 = 20 eiro.
• Pusslodze, 10 no 20 darba dienām attālināti: 40 × 0,5 × 10/20 = 10 eiro.
• Pilna slodze, attālinātā darba kārtība sākas mēneša gaitā un aptver 5 no 20 darba dienām: 40 × 1 × 5/20 = 10 eiro.

Ja darba devējs pilnai slodzei nolīdzis, piemēram, 25 eiro mēnesī, aprēķinu sāk ar šo summu, nevis ar likumā pieļaujamo maksimumu. Pusslodzei, kas visu mēnesi strādā attālināti, nolīgtā kompensācija tad būtu 12,50 eiro. Aprēķinātā neapliekamā robeža nosaka nodokļu režīmu; izmaksājamo summu nosaka vienošanās un izvēlētā kompensēšanas kārtība.

Vai katra ierašanās darbavietā samazina summu?

Izšķiroša ir atšķirība starp plānotu hibrīdgrafiku un atsevišķu nepieciešamību ierasties darbavietā. Ja rīkojumā paredzētas regulāras klātienes dienas, tās ietilpst attālināto dienu proporcijas aprēķinā. Piemēram, grafikā ar vienādu attālināto un klātienes dienu skaitu pilnas slodzes neapliekamā robeža ir puse no pilna mēneša robežas.

Ja darbs noteikts kā attālināts un klātienē jāierodas tikai pēc vajadzības, viena šāda ierašanās pati par sevi var nemainīt fiksēto kompensāciju. Darba devējs var paredzēt arī detalizētu faktiski attālināti nostrādāto dienu uzskaiti un pārrēķinu. Tādā gadījumā aprēķinu nosaka šī rīkojumā ierakstītā kārtība, tāpēc diviem darbiniekiem ar līdzīgu faktisko grafiku izmaksas var atšķirties.

Ko maina slimība un ilgstoša prombūtne?

Īslaicīgu prombūtni, piemēram, darbnespējas lapu, automātiski neuzskata par plānotu klātienes darba dienu. Ja rīkojums paredz fiksētu kompensāciju un neprasa katras attālināti nostrādātās dienas detalizētu uzskaiti, īslaicīga slimība var neietekmēt mēneša neapliekamo summu.

Ilgstošas prombūtnes laikā, kas kalendāra mēneša ietvaros pārsniedz 30 dienas, atbrīvojumu nepiemēro, kā norādīts VID metodiskajā materiālā. Nosacītā piemērā darbiniekam, kurš visu 31 dienu kalendāra mēnesi ir prombūtnē, par šo mēnesi nav neapliekamas attālinātā darba kompensācijas. Īsākas prombūtnes gadījumā jāņem vērā arī tas, vai nolīgtā kārtība paredz fiksētu summu vai faktisko attālināto dienu uzskaiti.

Ko ierakstīt darba līgumā vai rīkojumā?

Dokumentam jāparāda, par kuru periodu un kuriem izdevumiem kompensāciju maksā. Sākuma un beigu datums ir svarīgs, ja attālinātā darba kārtība stājas spēkā vai beidzas mēneša vidū: tad pilna mēneša summu piemērot nevar.

• Norādiet attālinātā darba kārtību un tās spēkā esības periodu.
• Nosauciet izdevumus, kurus darba devējs kompensē.
• Fiksējiet kompensācijas summu vai tās aprēķina principu un darbinieka slodzi.
• Hibrīddarba gadījumā norādiet plānotās attālinātās darba dienas vai grafiku.
• Nosakiet, vai kompensāciju pārrēķinās pēc faktiski attālināti nostrādātajām dienām un kā rīkosies, ja grafiks mainīsies.

Darba devējs var izvēlēties vienkāršu fiksētu summu vai detalizētāku uzskaiti. Skaidri formulēta kārtība ļauj atšķirt plānotas klātienes dienas no neparedzētas ierašanās darbavietā un saprast, kad summa jāpārrēķina.

Kad aprīkojumu apmaksā atsevišķi?

Darbiniekam piederoša aprīkojuma izmantošanu var iekļaut fiksētajā attālinātā darba kompensācijā. Citādi ir tad, ja darbinieks pēc darba devēja uzdevuma iegādājas darbam vajadzīgu aprīkojumu, iesniedz darījumu apliecinošus dokumentus un iegādātais kļūst par darba devēja mantu. Šādi pamatoti darba devēja saimnieciskās darbības izdevumi ir atsevišķi no darbinieka fiksētās kompensācijas robežas.

Vienu izdevumu pozīciju nedrīkst atlīdzināt divreiz — gan fiksētajā kompensācijā, gan vēlreiz pēc faktiskā rēķina. Ja darba devējs atsevišķi sedz, piemēram, konkrētas darba tālruņa sarunas, to izmaksas jānodala no pozīcijām, par kurām jau maksā fiksēto kompensāciju.

Lasiet arī:

• Attālinātā darba kompensācija: 40 eiro robeža nav visa atbilde
• Publisks profils nav brīva biogrāfija: kad darba devējs drīkst to pārbaudīt
• Attālinātā darba vīza: 4213 eiro nedod tiesības strādāt Latvijā