Attālinātā darba vīza: 4213 eiro nedod tiesības strādāt Latvijā

Latvijas ilgtermiņa vīzu attālinātam darbam var pieprasīt trešās valsts pilsonis, kurš turpina attālinātu darbu pie OECD dalībvalstī reģistrēta ārvalstu darba devēja vai tur reģistrētu pašnodarbinātību. PMLP latviešu skaidrojums, kas atjaunināts 2026. gada jūnijā, norāda 4538 eiro ienākumu slieksni un skaidri nosaka, ka šīs vīzas saņēmējam nav tiesību uz nodarbinātību Latvijā. Pietiekami ienākumi ļauj vērtēt pieteikumu, bet nedod tiesības pieņemt darbu pie Latvijas darba devēja.

Summa 4213 eiro joprojām redzama PMLP angļu valodas skaidrojumā, kas atjaunināts 2026. gada februārī un arī norāda, ka vīza nepiešķir nodarbinātības tiesības Latvijā. Tā ir agrāk publicētā summa, nevis jaunākais latviešu lapā norādītais slieksnis. Starpība ir būtiska, ja ārvalstu ienākumi pārsniedz vecāko skaitli, bet nesasniedz jaunāko: ienākumu prasība joprojām nav izpildīta.

Kam šī vīza ir paredzēta

Vispirms jānoskaidro darba tiesiskā saikne. Darba ņēmējam būtiska ir konkrētā darba devēja reģistrācijas valsts, pašnodarbinātajam — valsts, kurā reģistrēta viņa darbība. Abos gadījumos tai jābūt OECD dalībvalstij, un pienākumiem jābūt izpildāmiem, uzturoties Latvijā. Klienta adrese, naudas pārskaitījuma valsts vai starptautiska uzņēmuma grupas birojs pats par sevi šo saikni neaizstāj.

Ja cilvēks strādā uzņēmumu grupā, pieteikumam nozīmīgs ir viņa faktiskais darba devējs, nevis cits grupas uzņēmums. Tāpat pašnodarbināta persona nevar balstīt atbilstību tikai uz to, ka daži klienti atrodas OECD valstī: prasība skar pašas personas reģistrāciju. Vīza ļauj uzturēties Latvijā, turpinot iepriekšējo darbību ārvalstīs, ja pierādījumi atbilst izvēlētajam statusam.

Kādi pierādījumi vajadzīgi darba ņēmējam un pašnodarbinātajam

Vīzu noteikumu 19.10. apakšpunkts nošķir darba ņēmēja un pašnodarbinātā pierādījumus: darbiniekam jāapliecina vismaz sešus mēnešus ilga iepriekšēja nodarbinātība pie konkrētā darba devēja, bet pašnodarbinātajam — reģistrācija un ienākumi no darbības pēdējos sešos mēnešos. Abiem piemēro ienākumu mērauklu, kas balstīta uz iepriekšējā gada Latvijas vidējo mēneša bruto darba samaksu ar koeficientu 2,5. Dokumentu veids katram statusam atšķiras.

Ja esat darba ņēmējs

Nepieciešams OECD dalībvalsts nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes dokuments par pašreizējo nodarbinātību. Papildus darba devējam, kas reģistrēts šajā valstī, jāapliecina iepriekšējās darba attiecības ar jums, darba samaksas apmērs un iespēja pienākumus veikt attālināti. Šie dokumenti atbild uz dažādiem jautājumiem: iestādes izziņa rāda pašreizējo statusu, bet darba devēja apliecinājums sasaista to ar konkrētām attiecībām un darba nosacījumiem.

Ja darba līgums noslēgts tikai nesen, augsta mēnešalga pati par sevi neatrisina prasību par iepriekšējo nodarbinātību pie šī darba devēja. Savukārt agrāks darbs citā tās pašas grupas uzņēmumā automātiski nepierāda prasīto periodu pie darba devēja, kas izsniedz apliecinājumu. Pārbaudē nozīme ir gan darba attiecību ilgumam, gan tam, kurš juridiski tās apstiprina.

Ja esat pašnodarbinātais

Jāiesniedz attiecīgās OECD valsts nodokļu administrācijas vai sociālās apdrošināšanas iestādes dokuments, kas apliecina reģistrāciju pašnodarbinātā statusā un ienākumus no šīs darbības prasītajā iepriekšējā periodā. Paša sastādīts rēķinu saraksts rāda darījumus, taču neaizstāj iestādes apliecinājumu par statusu un ienākumiem. Darba devēja apliecinājums šajā gadījumā nav prasīts, jo darba attiecības ar darba devēju nav pieteikuma pamats.

Pašnodarbinātajam papildus vajadzīgs brīvas formas iesniegums par darbības jomu un iespējām strādāt attālināti. Tajā jānosauc faktiskā darbība un jāpaskaidro, kurus pienākumus varēs turpināt no Latvijas. Šis paskaidrojums attiecas uz darba veidu; ienākumu un reģistrācijas pierādījumus sniedz kompetentās iestādes dokuments.

Kāpēc eiro summa var mainīties

Prasība nav noteikumos ierakstīts nemainīgs eiro skaitlis. Tā ir piesaistīta iepriekšējā gada Latvijas vidējai mēneša bruto darba samaksai, tādēļ publicētā summa mainās līdz ar statistikas periodu. Darba ņēmēja gadījumā vērtē darba devēja apliecināto samaksu; pašnodarbinātā gadījumā — iestādes apliecinātos ienākumus no reģistrētās darbības. Šīs ir atšķirīgas ienākumu izcelsmes, lai gan izmantotā mēraukla ir viena.

Vērtējot savu situāciju, ienākumi jāsalīdzina ar jaunāko publicēto slieksni, bet apliecinājumam jāattiecas uz pareizo darbības veidu. Bankas konta atlikums vai citi ienākumu avoti vieni paši neparāda, ka ir izpildīta prasība par konkrēto darbu vai pašnodarbinātību. Tie arī neaizstāj prasīto darba attiecību ilgumu vai reģistrācijas pierādījumu.

Kas vēl ietilpst pieteikumā

Abiem pieteicēju veidiem vajadzīgs derīgs ceļošanas dokuments, aizpildīta un parakstīta vīzas anketa, fotogrāfija, veselības apdrošināšanas apliecinājums, paredzamās uzturēšanās vietas pierādījums Latvijā un valsts nodevas samaksas apliecinājums. Apdrošināšanai jābūt derīgai Latvijā un Šengenas valstīs. Darba statusa dokumenti šo pamatkomplektu papildina, nevis aizstāj.

Ceļošanas dokumenta derīguma termiņam jāpārsniedz pieprasītās vīzas derīguma termiņš, un tajā jābūt brīvām lapām vīzai. Ja dokumentus pārvaldei iesniedz elektroniski vai pa pastu, pieteikumam pievieno ceļošanas dokumenta kopiju. Pieteikuma saturs kopumā parāda paredzamo uzturēšanos Latvijā un ārvalstīs saglabāto darba pamatu; tikai algas apliecinājums šo kopainu neveido.

Ja piedāvāts darbs Latvijas uzņēmumā

Darba piedāvājums no Latvijas uzņēmuma maina pieteikuma mērķi. Šai nodarbinātībai vajadzīgs atbilstošs tiesisks pamats, piemēram, vīza vai uzturēšanās atļauja ar paredzētām darba tiesībām. Attālinātā darba vīzai pierādītie ārvalstu ienākumi šādas tiesības nepiešķir; arī ārvalstu darba devēja piekrišana strādāt no Latvijas nav atļauja paralēli stāties darbā pie vietējā uzņēmuma.

Robeža ir darba attiecībās, nevis tajā, vai pienākumi tiek veikti mājās, birojā vai citā vietā. Darbs ārvalstu darba devējam, uzturoties Latvijā, atbilst šīs vīzas mērķim, ja izpildīti pārējie nosacījumi. Darbam pie Latvijas darba devēja nodarbinātībai paredzētais pamats jāsaņem pirms darba sākšanas, pat ja pieteicējs jau dzīvo Latvijā un saņem pietiekamus ienākumus no ārvalstīm.

Lasiet arī:

• Latvijas startup vīza: pirmajam pieteikumam der angļu valoda, pagarinājumam ne vienmēr
• NIS2 Latvijā: pirmais darbs nav audits, bet uzņēmuma statusa pārbaude
• MI akts jau darbojas: septiņu soļu pārbaude Latvijas uzņēmumam