Īpašais PVN režīms: 50 000 eiro slieksnis un nodokļa samaksa

Mazs Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums ir zem 50 000 eiro reģistrācijas sliekšņa, īpašajā kārtībā var nepiemērot PVN saviem pārdošanas darījumiem, taču par noteiktiem ārvalstu pakalpojumiem un ES preču iegādēm nodoklis jāsamaksā. Finanšu ministrijas skaidrojumā kā piemēri minēti platformas pakalpojumi un no ārvalstu uzņēmuma iegādāta IT licence.

Izvēli nosaka gan uzņēmuma pārdošana Latvijā, gan tā pārrobežu darījumi. Jānoskaidro, vai uzņēmums saņem pakalpojumus no ārvalstīm, iegādājas preces ES, sniedz pakalpojumus citas ES valsts PVN maksātājam un vēlas atskaitīt priekšnodokli. Īpašā reģistrācija ļauj izpildīt konkrētus PVN pienākumus, nekļūstot par vispārīgajā kārtībā reģistrētu maksātāju tikai šo pirkumu dēļ.

Kad īpašā kārtība ir pieejama?

Vispirms jāvērtē Latvijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu apgrozījums iepriekšējā un kārtējā kalendāra gadā. Tas ir pārdošanas darījumu rādītājs; ārvalstu pakalpojuma rēķins nav paša uzņēmuma apgrozījums. Atsevišķi jāvērtē klienti: īpašo kārtību nevar izmantot uzņēmums, kas citas ES dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam sniedz pakalpojumu, kura sniegšanas vietu nosaka pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas.

Īsa izvēles secība ir šāda:

Ja pārdošanas apgrozījums atbilst slieksnim un šāda pakalpojuma sniegšana citas ES valsts PVN maksātājam nav paredzēta, uzņēmums var vērtēt īpašo kārtību.
Ja uzņēmums saņem attiecīgo ārvalstu pakalpojumu vai veic apliekamu preču iegādi ES, īpašā reģistrācija ļauj samaksāt PVN par šo pirkumu, saglabājot atšķirīgu kārtību saviem pārdošanas darījumiem.
Ja uzņēmums sāk sniegt minēto pakalpojumu citas ES valsts reģistrētam PVN maksātājam vai sasniedz pārdošanas slieksni, jākārto pāreja uz vispārīgo reģistrāciju.

Klienta atrašanās ārvalstī vien vēl neatbild uz jautājumu par reģistrāciju. Nozīme ir tam, vai klients ir citas ES valsts reģistrēts PVN maksātājs un vai konkrētā pakalpojuma sniegšanas vietai piemērojams minētais likuma noteikums. Tāpat uzņēmuma mazs izmērs pats par sevi neatbrīvo no pienākuma reģistrēties saņemta pārrobežu pakalpojuma dēļ.

Kas notiek, pērkot reklāmu, programmatūru vai preces ES?

Ārvalstu pakalpojuma pirkums jāvērtē atsevišķi no uzņēmuma pārdošanas Latvijā. Ja pakalpojuma sniegšanas vieta pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas ir Latvija un nodoklis jāmaksā saņēmējam, īpašajā kārtībā reģistrētais uzņēmums aprēķina PVN par saņemto pakalpojumu. Tas var attiekties uz reklāmas, programmatūras vai platformas pakalpojumu, taču izšķirošs ir konkrētā darījuma veids un piegādātāja statuss, nevis rēķina nosaukums.

Preču iegādei ES ir savs reģistrācijas slieksnis. Ja uzņēmums jau reģistrēts īpašajā kārtībā ārvalstu pakalpojumu saņemšanas dēļ, PVN par ES iegādātajām precēm jāaprēķina arī tad, ja šo iegāžu vērtība vēl nesasniedz 10 000 eiro: to tieši paskaidro VID atbilde par ES preču iegādēm. Savukārt uzņēmumam, kas vēl nav reģistrēts un nesaņem pakalpojumus, kuri rada atsevišķu reģistrācijas pienākumu, preču iegāžu slieksnis jāvērtē pirms lēmuma par reģistrāciju.

Arī rēķinā norādītais PVN ir svarīgs. Ja ārvalstu pakalpojuma sniedzējs rēķinu izrakstījis ar Latvijas PVN numuru un piemērojis Latvijas PVN, saņēmējam par šo pašu pakalpojumu nodoklis otrreiz nav jāaprēķina. Ja izmantots ārvalsts PVN numurs, jāpārbauda saņēmēja pienākums aprēķināt PVN Latvijā.

Ko uzņēmums iegūst un ko zaudē ar īpašo PVN numuru?

Īpašajā kārtībā piešķirto PVN numuru drīkst izmantot attiecīgo ārvalstu pakalpojumu saņemšanai un preču iegādei ES. Ar to nevar pēc izvēles sākt piemērot PVN visiem saviem pārdošanas darījumiem. Darījuma partnerim numurs jānorāda tad, kad tas vajadzīgs attiecīgā pārrobežu pirkuma noformēšanai.

Būtisks ierobežojums ir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību neesamība. Uzņēmums īpašajā kārtībā samaksā aprēķināto PVN par aptvertajiem pirkumiem, bet šo summu nevar atskaitīt kā priekšnodokli. Ja uzņēmumam ir ievērojami ar PVN apliekami iepirkumi, šī izmaksu atšķirība jāņem vērā, salīdzinot īpašo un vispārīgo kārtību. Vienkāršāka ziņošana pati par sevi nenozīmē mazākas kopējās izmaksas.

Kā reģistrēties un ziņot EDS?

Reģistrācijai EDS jāatver „Dokumenti” → „Izveidot jaunu dokumentu” → „Visi dokumenti” un jāizvēlas veidlapa „Iesniegums reģistrācijai PVN īpašajā reģistrācijas kārtībā (139.² pants) vai izslēgšanai no tās”. Tajā jāatzīmē „Reģistrācija”. Šo ceļu un kārtības nosacījumus izklāsta VID reģistrācijas norādījumi; pieteikums jāsakārto pirms pakalpojuma saņemšanas vai attiecīgās preču iegādes, kas rada reģistrācijas pienākumu.

Par mēnesi, kurā saņemts aptvertais pakalpojums vai veikta ES preču iegāde, EDS jāiesniedz „Paziņojums par PVN samaksu” līdz nākamā mēneša 20. datumam un aprēķinātais nodoklis jāiemaksā līdz 23. datumam. Paziņojums jāiesniedz par katru mēnesi, kurā bijis darījums ar maksājamu PVN; parastā PVN deklarācija par šiem īpašās kārtības darījumiem nav jāsniedz. EDS paziņojumu var atrast sadaļā „Dokumenti” → „Izveidot jaunu dokumentu” → „Pēc dokumentu grupas” → „Pievienotās vērtības nodokļa dokumenti”.

Ja uzņēmums jau reģistrēts vispārīgajā kārtībā, pārejai izmanto reģistrācijas veida maiņu, nevis sākotnējo pieteikumu. Pāreja prasa noslēgt iepriekšējā režīma uzskaiti: iesniegt deklarāciju par attiecīgo periodu un izvērtēt agrāk atskaitīto priekšnodokli par uzskaitē esošajiem aktīviem. Tādēļ lēmums par režīma maiņu skar arī agrākos pirkumus, ne tikai turpmākos rēķinus.

Kad jāpāriet uz vispārīgo kārtību?

Īpašajā kārtībā reģistrētam uzņēmumam vispārīgā reģistrācija kļūst nepieciešama, kad kalendāra gada apgrozījums sasniedz slieksni. Tā vajadzīga arī pirms pakalpojuma sniegšanas citas ES dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam, ja pakalpojuma vietu nosaka pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas. Šie ir divi atšķirīgi pārejas iemesli: viens izriet no pārdošanas apjoma Latvijā, otrs — no konkrēta pakalpojuma un klienta statusa.

EDS vispirms iesniedz iesniegumu izslēgšanai no īpašās kārtības, pēc tam pieteikumu reģistrācijai vispārīgajā PVN maksātāju reģistrā. Plānojot šādu ES klienta darījumu, izmaiņas jānokārto pirms pakalpojuma sniegšanas. Ja iemesls ir augošs apgrozījums, uzņēmumam jāseko darījumu vērtībai gada gaitā, lai reģistrācijas maiņa nesāktos tikai pēc kārtējā rēķina izrakstīšanas.

Lasiet arī: