Elastīgs attālinātais darbs: grafikam un uzskaitei jāpaliek konkrētai

Elastīgu attālināto darbu Latvijā noformē rakstveidā darba līgumā vai tā grozījumos. Valsts darba inspekcijas skaidrojums norāda, ka attālinātam darbam vajadzīga abu pušu vienošanās un darba devējs nevar to uzspiest bez darbinieka piekrišanas.

Vienošanās jānosaka darba vieta, nolīgtais darba laiks un elastības robežas; atsevišķi jāapraksta sasniedzamība un faktisko stundu reģistrēšana. Darba likums paredz līgumā norādīt dienas vai nedēļas darba laiku, ja grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams, un uzliek darba devējam pienākumu precīzi uzskaitīt nostrādātās stundas. Iespēja pašam izvēlēties darba sākumu šos nosacījumus neaizstāj.

Darba vieta: adrese, izvēles brīvība un klātienes dienas

Līgumā skaidri ierakstiet, vai darbs notiks noteiktā vietā, pārmaiņus mājās un uzņēmumā, vairākās vietās vai darbinieks vietu varēs izvēlēties pats. Šīs iespējas nav savstarpēji aizstājamas: ja darbinieks drīkst strādāt tikai no saskaņotas mājas adreses, nerakstiet, ka viņš darba vietu nosaka brīvi. Ja uzņēmumam vajadzīgas regulāras klātienes dienas, norādiet to biežumu un paziņošanas kārtību.

Praktiski noder arī noteikums par vietas maiņu: kam darbinieks par to paziņo un vai pirms darba sākšanas citā vietā vajadzīgs saskaņojums. Piemēram, vienošanās var atļaut darbu no mājām un paredzēt atsevišķu saskaņošanu citai vietai. Tā ir pušu izvēlēta darba organizācijas kārtība, kurai jāsaskan ar līgumā noteikto darba vietu.

Nolīgtais laiks un sasniedzamība ir divi atsevišķi noteikumi

Ja grafiks ir paredzams, ierakstiet konkrētu dienas vai nedēļas stundu apjomu un robežas, kurās darbinieks var izvēlēties darba sākumu un beigas. Precizējiet arī, vai stundas katru dienu jānostrādā vienādā apjomā vai tās drīkst sadalīt pa nedēļu. Vārds «elastīgs» viens pats neatbild uz jautājumu, kāds darba laiks ir nolīgts.

Atsevišķi nosakiet sasniedzamības periodu: kad jāatbild uz darba saziņu un kad var ieplānot kopīgas sanāksmes. Vienošanās jāparāda, kā šis periods ietilpst nolīgtajā darba laikā un kā iepriekš saskaņo darbu ārpus ierastajām robežām. Ja dienas vidū darbs tiek pārtraukts un turpinās vakarā, sasniedzamības periods nedrīkst kļūt par aizstājēju faktiski nostrādāto stundu uzskaitei.

Nepilnam darba laikam ar grafiku, kas nav pilnībā vai lielākoties paredzams, vajadzīgi citi līguma dati: norāde uz mainīgu grafiku, garantētais apmaksātais darba laiks mēnesī, iespējamais darba veikšanas laiks un minimālais paziņošanas laiks pirms darba sākšanas vai atcelšanas. Tādēļ formulējums «stundas pēc vajadzības» šādā situācijā ir pārāk neskaidrs.

Uzskaites kārtībai jāatspoguļo paveiktais laiks

Vienošanās dokumentā nosauciet vietu vai sistēmu, kur darbinieks reģistrē faktiski nostrādāto laiku, ierakstu iesniegšanas termiņu un personu, kas izlabo vai apstiprina kļūdas. Darba devējs atbild par uzskaiti arī tad, ja sākotnējos ierakstus veic pats darbinieks. Kalendārā rezervēta darba diena un pie datora pavadīts laiks vēl automātiski neparāda likuma izpratnē nostrādātās stundas.

Paredziet, kā ieraksta pārtrauktu darba dienu, vēlāk atsāktu darbu un laiku, kas atšķiras no plānotā. Uzskaitē jāspēj atsevišķi identificēt virsstundas, darbu naktī, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās, kā arī dīkstāvi. Ja virsstundu darbs nepieciešams, tā saskaņošanas kārtību aprakstiet atsevišķi no darbinieka tiesībām elastīgi izvēlēties parasto darba stundu izvietojumu.

Aprīkojums, izdevumi un darba informācija

Uzskaitiet, kādu aprīkojumu darbam nodrošina darba devējs un vai darbinieks drīkst izmantot savu ierīci. Norādiet, kurš rūpējas par uzstādīšanu, remontu un atgriešanu, kā arī kam ziņot, ja ierīce nedarbojas. Attālinātā darba izdevumus pēc likuma pamatkārtības sedz darba devējs, ja darba līgumā vai atbilstošā darba koplīgumā nav noteikts citādi; tādēļ vienošanās dokumentā ir vērts nosaukt atlīdzināmās izmaksas, to pamatošanas veidu un apstiprināšanas kārtību.

Darba informācijas aizsardzībai ierakstiet konkrētu rīcību: kā pieslēgties darba sistēmām, kur glabāt darba datnes un kam nekavējoties ziņot par pazudušu ierīci vai iespējamu informācijas noplūdi. Šos noteikumus var ietvert arī darbiniekam pieejamā darba kārtībā, uz kuru vienošanās atsaucas. Vispārīga prasība ievērot konfidencialitāti neatrisina jautājumu, ko darīt incidenta brīdī.

Mājas darba vietas risks un nelaimes gadījuma ziņošana

Attālinātā darba vietas apstākļu noskaidrošanā jāpiedalās darbiniekam, bet riska novērtēšana ir darba devēja pienākums. Darba aizsardzības likums paredz darbinieka sadarbību un informācijas sniegšanu par apstākļiem, kas var ietekmēt drošību un veselību. Ja darbs notiek dažādās vietās, darba devējs novērtē risku attiecīgajam darba veidam; ja darbs pastāvīgi notiek vienā vietā, puses var vienoties par šīs vietas novērtēšanu.

Pašnovērtējumā darbiniekam var jautāt par sēdēšanu, apgaismojumu, vadu izvietojumu, troksni un iespējām ievērot pārtraukumus. Atbildes dod darba devējam informāciju riska novērtēšanai un vajadzīgo pasākumu izvēlei; anketa viena pati šo pienākumu neizpilda. Vienošanās dokumentā nosakiet, kam darbinieks ziņo par izmaiņām darba vietā un kurš saņem šo informāciju darba aizsardzības jautājumu risināšanai.

Norādiet arī nepārprotamu saziņas ceļu nelaimes gadījumam darba laikā: kam jāziņo nekavējoties un kā nodot ziņas par notikuma vietu un apstākļiem. Tas ļauj darba devējam savlaicīgi sākt gadījuma izmeklēšanu un uzskaiti. Darbiniekam jāzina atbildīgās personas kontaktinformācija arī tad, ja negadījuma brīdī viņš strādā viens mājās.

Lasiet arī:

• NIS2 Latvijā: pirmais darbs nav audits, bet uzņēmuma statusa pārbaude