Darbinieku videonovērošana: darba kvalitāti ar kameru mērīt nedrīkst

Darba devējs drīkst filmēt darbiniekus, ja kamera vajadzīga konkrētam cilvēku vai īpašuma drošības mērķim un tās tvērums ir samērīgs. Datu valsts inspekcijas skaidrojums par videonovērošanu norāda, ka darbiniekus nedrīkst pastāvīgi un ilgstoši novērot, lai kontrolētu darba kvalitāti vai apjomu; šauri noteikta procesu kontrole atsevišķos izņēmuma gadījumos vērtējama atsevišķi.

Kameras pieļaujamību nosaka secīgi: kādu risku tā risina, uz kāda tiesiskā pamata darba devējs apstrādā ierakstu, ko objektīvs aptver un kas darbiniekiem paskaidrots pirms filmēšanas. Ja ierakstus ikdienā pārlūko, lai vērtētu darba tempu vai pauzes, uzraksts “drošībai” neatspoguļo to faktisko izmantošanu.

Kāds ir filmēšanas mērķis?

Mērķim jābūt konkrētam jau pirms kameras ieslēgšanas. Īpašuma aizsardzība var pamatot kases zonas vai vērtīga aprīkojuma novērošanu, savukārt cilvēku drošība — noteiktas riskantas vietas pārredzamību. Darba devējam jāspēj izskaidrot, kā tieši attēls palīdzēs novērst vai noskaidrot norādīto risku.

Regulāra drošības ierakstu izmantošana darbinieku salīdzināšanai, paveikto uzdevumu skaitīšanai vai darba ritma vērtēšanai ir cits nolūks. Tas nekļūst pieļaujams tāpēc vien, ka ieraksts jau atrodas darba devēja rīcībā. Ja paredzēti vairāki savstarpēji nesaistīti izmantošanas veidi, katrs jānosauc un jāpamato; vispārīga vēlme uzlabot ražīgumu nav pietiekams pamatojums ilgstošai novērošanai.

Pastāvīga darbinieka snieguma mērīšana jānošķir no īslaicīgas, precīzi definēta procesa pārbaudes. Izņēmuma gadījumā nozīme ir konkrētajai darbībai, riskam, novērošanas ilgumam un iespējai mērķi sasniegt saudzējošāk. Tāpēc apgalvojums, ka jebkura kamera palīdz kontrolēt darba kvalitāti, pats par sevi neko neatrisina.

Vai mērķim ir tiesisks pamats un saudzējošāks risinājums?

Privāts darba devējs īpašuma vai cilvēku aizsardzībai var vērtēt leģitīmās intereses, taču ar to nosaukšanu nepietiek. Tam jānosaka reāls risks, jāizvērtē, vai kamera palīdz to mazināt, un jāsamēro ieguvums ar darbinieka tiesībām uz privātumu. Piekļuves kontrole vai signalizācija dažās situācijās var sasniegt mērķi ar mazāku iejaukšanos.

Arī pienākums rūpēties par drošību automātiski nepamato visu telpu nepārtrauktu filmēšanu. Jāvērtē, kur risks rodas un kāpēc citādi to nevar pietiekami novērst. Darbinieka paraksts, kas apliecina paziņojuma saņemšanu, šo izvērtējumu neaizstāj: informēšana un tiesisks pamats ir atšķirīgi nosacījumi.

Šis izvērtējums attiecas arī uz ierakstu turpmāko izmantošanu. Ja kamera uzstādīta, lai noskaidrotu zādzības, darba devējam nevajadzētu pārvērst ierakstu ikdienas darba vērtēšanas rīkā, nemainot un nepamatojot nolūku. Darbiniekam savukārt ir vērts jautāt, kādēļ nepieciešams tieši video, ja norādīto risku var pārvaldīt bez pastāvīga attēla ieraksta.

Ko drīkst aptvert kamera?

Redzeslaukam jāseko aizsargājamajai vietai vai priekšmetam, nevis darbinieka sejai visas maiņas garumā. Ja jāsargā kase, jāvērtē leņķis, kas aptver kases zonu, nevis bez vajadzības visu darba telpu. Nozīme ir arī kameru skaitam, darbības laikam un tam, vai kadrā nonāk ar mērķi nesaistītas vietas.

Darbinieku atpūtas telpas, ģērbtuves, tualetes un dušas nav paredzētas ikdienas filmēšanai. Datu valsts inspekcijas 2025. gada darbības pārskatā aprakstīts gadījums, kurā inspekcija lika pārtraukt videonovērošanu darbinieku atpūtas telpā un izdzēst ar konkrēto kameru iegūtos personas datus.

Arī parastā darba telpā kameras klātbūtne vēl nenozīmē, ka tās tvērums ir samērīgs. Ja viens objektīvs rāda gan aizsargājamu iekārtu, gan visu darbinieka darba vietu, jāapsver šaurāks leņķis vai cits izvietojums. Tas pats attiecas uz blakus telpām un gaiteņiem: tos nevar iekļaut kadrā tikai tāpēc, ka kamera jau uzstādīta.

Kas jāpasaka darbiniekam pirms filmēšanas?

Darbiniekam jāzina, kurš ir datu pārzinis, kāds ir filmēšanas mērķis un tiesiskais pamats, kam ieraksti var tikt nodoti un cik ilgi tos glabās vai pēc kādiem kritērijiem glabāšanas laiku noteiks. Informācijai jāatbilst tam, kā kamera patiesībā darbojas un kā ierakstus izmanto. Ja iecerēti atšķirīgi mērķi, tos nedrīkst paslēpt zem viena vispārīga vārda.

Norādei par videonovērošanu jābūt redzamai pirms ieiešanas filmētajā zonā, un no tās jāvar saprast, kur novērošana notiek. Ar kameras simbolu vien nepietiek: būtiskākajai informācijai jābūt pieejamai uz vietas, bet plašākam skaidrojumam — viegli atrodamam. Darbiniekus, kuri regulāri atrodas kameras redzeslaukā, ir lietderīgi informēt arī individuāli.

Darba devējam jāierobežo, kurš var skatīt ierakstus, un jānosaka glabāšanas ilgums atbilstoši mērķim. Ierakstu nevar paturēt bezgalīgi tikai tāpēc, ka kādreiz tas varētu noderēt; kad tas vairs nav vajadzīgs norādītajam nolūkam, tas jādzēš. Darbinieks var lūgt arī skaidrojumu, vai tiek glabāts viņa attēls un kam tas bijis pieejams.

Kur vērsties, ja uzraudzība šķiet nesamērīga?

Vispirms pieraksti konkrētus apstākļus: kameras atrašanās vietu, redzamo tvērumu, izvietotās norādes un to, kā darba devējs izmanto ierakstus. Saglabā saņemtos paziņojumus un saraksti, kā arī atzīmē gadījumus, kad video izmantots darba tempa vai paužu vērtēšanai. Šāds apraksts palīdz skaidri norādīt, vai iebildums attiecas uz pašu filmēšanu vai ieraksta izmantošanu.

Rakstveidā jautā darba devējam par mērķi, tiesisko pamatu, kameras aptverto zonu, ierakstu saņēmējiem un glabāšanu. Datu valsts inspekcijas skaidrojumā par datu subjekta tiesībām norādīts, ka persona var pieprasīt informāciju par savu datu apstrādi no pārziņa un vērsties inspekcijā, ja atbilde netiek sniegta vai persona nepiekrīt atteikumam.

Sūdzībā apraksti, ko kamera filmē, kā ieraksti tiek izmantoti un kāpēc uzskati uzraudzību par pārmērīgu. Pievieno savu pieprasījumu darba devējam un saņemto atbildi, ja tāda ir. Ja kamera atrodas atpūtas telpā vai ierakstus regulāri izmanto snieguma kontrolei, nosauc tieši šo apstākli: faktiskais tvērums un izmantošana ir būtiskāki par vispārīgu uzrakstu pie durvīm.

Lasiet arī:

• MI apmācību ir vairāk, taču 56% darbinieku tām darbā neatrod laiku
• Jaunuzņēmuma nodokļu atbalsts: atlaide darbiniekam atņem citus atvieglojumus
• Trello vai Notion: lētāka tāfele pret vienotu darba telpu