MI skar biroja darbus, bet darbinieku skaitu samazina tikai 6%

Apvienotās Karalistes Nacionālā statistikas biroja (ONS) 2026. gada 8. oktobrī publicētie aptaujas dati rāda, ka septembrī administratīvos un lietvedības amatus par visvairāk skartajiem nosauca 38% MI lietotāju ar vismaz 10 darbiniekiem, bet par kopējā darbinieku skaita samazinājumu MI dēļ ziņoja 6% šīs grupas uzņēmumu. Tie ir uzņēmumu īpatsvari, nevis skarto vai darbu zaudējušo cilvēku īpatsvari.

Grade One pārskatā par to pašu aptauju norādīts, ka vismaz vienu MI tehnoloģiju lietoja 30% aptaujāto uzņēmumu. Tātad MI ieviešana jau ir plašāka par darba devēju ziņoto štatu samazināšanu. Darbiniekam būtiskā atšķirība ir starp rīka klātbūtni uzņēmumā, pārmaiņām amata pienākumos un darba vietas zudumu.

MI izplatība vēl neatklāj, cik dziļi tas maina darbu

Aptaujas ieviešanas rādītājam pietiek ar to, ka uzņēmums lieto kaut vienu no jautājumos nosauktajām MI tehnoloģijām. Tas neatklāj, cik nodaļās rīks izmantots, cik bieži darbinieki pie tā ķeras un vai tas ir kļuvis par ikdienas darba procesa daļu. Vienāds aptaujas apzīmējums tādēļ var aptvert ļoti atšķirīgu lietošanas apjomu.

Par šo atšķirību liecina ONS agrākā analīze: 2026. gada jūnijā tikai 10% MI lietotāju ar vismaz 10 darbiniekiem raksturoja tehnoloģijas izmantošanu kā plašu, bet 15% norādīja, ka MI ikdienā lieto vairāk nekā puse viņu darbinieku. Tie ir agrāka aptaujas viļņa rezultāti par ieviešanas dziļumu, nevis jaunākais novērtējums par štatiem. Tie palīdz saprast, kādēļ ziņa par uzņēmumu, kas lieto MI, vēl maz pasaka par konkrēta cilvēka darba dienu.

Arī lielāku uzņēmumu biežāka MI izmantošana pati par sevi nenozīmē lielāku atlaišanas risku katram darbiniekam. Uzņēmumā rīks var kalpot vienai darbībai vai vairākām atšķirīgām funkcijām, savukārt kopējais darbinieku skaits var palikt nemainīgs. Izplatības rādītājs mēra uzņēmumus, kuri atzīmējuši tehnoloģijas lietošanu; tas nemēra aizstātos darbiniekus.

Administratīvo amatu skaršana nav tas pats, kas amata likvidēšana

Jaunajā aptaujas vilnī darba devēji visbiežāk norādīja uz administratīvajiem un lietvedības amatiem. Nākamā biežāk minētā grupa bija radošie un dizaina amati. Šīs atbildes rāda, kur uzņēmumi pamana MI ietekmi, taču jautājums nenosaka, vai ir mainījies viens uzdevums, lielākā daļa pienākumu vai pats amats.

Administratīvā darbā pārmaiņa var skart, piemēram, teksta sagatavošanas sākumposmu, kamēr satura izvērtēšana, kļūdu labošana un atbildība par rezultātu paliek cilvēkam. Tas ir iespējams darba sadalījums, nevis aptaujā izmērīts apraksts par visiem uzņēmumiem. Tāpēc apgalvojumu, ka amatu grupa ir skarta, nevar pārvērst apgalvojumā, ka tajā strādājošie zaudējuši darbu.

Aptauja arī neuzskaita, cik stundas konkrētā amatā ietaupītas vai vai darbiniekam uzticēti citi pienākumi. Uzņēmums var mainīt lietvedības darba gaitu un saglabāt visu komandu. Savukārt uzņēmumā, kur kopējais štats ir sarucis, aptaujas publiskotais rādītājs nenosauc profesijas, kurās cilvēku kļuvis mazāk. Skarto amatu saraksts tādēļ nav atlaišanas riska rangs.

Ko uzņēmumu atbildes pasaka par štatu samazinājumu

Ziņa par mazāku štatu attiecas uz uzņēmuma kopējo darbinieku skaitu pēc darba devēja vērtējuma. Tā nenorāda atlaisto cilvēku skaitu un neatšķir atlaišanu no lēmuma neaizpildīt brīvu vietu vai neaizstāt aizgājušu darbinieku. Uzņēmumu īpatsvaru nevar arī pārrēķināt zaudēto darbavietu skaitā visā valstī: uzņēmumiem ir atšķirīgs darbinieku skaits.

Darba devēja atbilde par MI ietekmi vēl nepierāda cēloņsakarību. Aptauja neprasa salīdzināt citādi līdzīgus uzņēmumus, kuri tehnoloģiju ieviesuši un nav ieviesuši; štatu vienlaikus var ietekmēt pieprasījums, izmaksas un vadības lēmumi. Tādēļ rezultāts precīzi raksturo to, ko uzņēmumi attiecina uz MI, bet neizolē MI ietekmi no pārējiem iemesliem.

Vēl viena robeža ir aptaujas tvērums. Tā aptver uzņēmumus izvēlētās nozarēs, bet neaptver, piemēram, valsts pārvaldi, publisko izglītību un veselības aprūpi, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozari. Atbildes ir brīvprātīgas, un publicētie īpatsvari ir statistiski novērtējumi. Lasot tos kā signālu par darba tirgu, jāpatur prātā, ka daudzas darbavietas aptaujā nemaz nav pārstāvētas.

Ko Apvienotās Karalistes dati nozīmē Latvijas darbiniekam

Latvijas darba tirgum šie dati dod salīdzinājumu, nevis vietējo darbavietu novērtējumu. Ja darba devējs ievieš MI administratīvos procesos, pirmais novērojamais rezultāts var būt pienākumu pārdale vai cita darba metode, kamēr darbinieku skaits paliek tāds pats. Tas ir iespējams scenārijs, ko palīdz nošķirt aptaujas jautājumi, nevis prognoze par konkrētu Latvijas uzņēmumu.

Atšķirties var gan uzņēmumu lielums un nozaru sastāvs, gan tehnoloģijas ieviešanas temps. Bez salīdzināmiem Latvijas datiem Apvienotās Karalistes uzņēmumu atbildes nevar pārvērst Latvijas atlaišanas īpatsvarā. Tās tomēr skaidri parāda, kādus atsevišķus jautājumus vajag uzdot, vērtējot MI ietekmi uz darbu: vai rīks tiek lietots, kuri pienākumi mainās un vai darba devējs ziņo par mazāku štatu.

Pašreizējais salīdzinājums ir īpaši svarīgs biroja profesijās, kur amata nosaukums var saglabāties arī pēc būtiskas uzdevumu maiņas. Darbiniekam pārmaiņas darba saturā var būt jūtamas agrāk nekā izmaiņas komandas lielumā. Turpmākie aptaujas viļņi parādīs, vai uzņēmumu ziņotais štatu samazinājums kļūst biežāks; Latvijas situācijai būs vajadzīgi pašas Latvijas dati.

Lasiet arī:

• MI apmācību ir vairāk, taču 56% darbinieku tām darbā neatrod laiku
• Lokāls MI ar Ollama: dati paliek datorā tikai ar lokālu modeli
• Darbinieku videonovērošana: darba kvalitāti ar kameru mērīt nedrīkst