Ieņēmumu finansējums nesamazina daļas, toties katrs pārdošanas eiro atmaksā parādu

Ieņēmumos balstīts finansējums SaaS uzņēmumam ir piemērotāks par riska kapitālu, ja tam jau ir prognozējami ieņēmumi un pietiek naudas, lai daļu pārdošanas novirzītu atmaksai. Float Finance salīdzinājums skaidro izvēles pamatu: šādi dibinātāji saglabā savas daļas, bet atmaksā finansējumu no nākotnes ieņēmumiem; riska kapitāla investors iegūst īpašuma daļu, neprasot regulāru atmaksu.

Izšķiroši ir divi jautājumi: cik naudas paliks darbībai pēc maksājuma arī vājā pārdošanas mēnesī un cik vērtīga nākotnē varētu kļūt investoram atdotā daļa. Uzņēmumam bez ieņēmumiem nav regulāras plūsmas, no kuras veikt procentuālu atmaksu. Savukārt uzņēmumam ar abonēšanas maksājumiem abus piedāvājumus var salīdzināt vienā laika posmā, nodalot naudas plūsmas slodzi no iespējamās īpašuma daļas vērtības.

Kā pārdošana kļūst par atmaksas maksājumu

Ieņēmumos balstītā finansējumā maksājumu nosaka līgumā paredzētā ieņēmumu bāze un atmaksas procents. Ja bāzē ietilpst katrs iekasētais klienta maksājums, daļa no katra šāda pārdošanas eiro nonāk pie finansētāja, līdz sasniegta kopējā atmaksājamā summa. Aprēķins sākas ar ieņēmumiem, nevis peļņu: uzņēmums vēl sedz pakalpojuma sniegšanas, pārdošanas un produkta izstrādes izmaksas.

Konkrētu aizdevuma mehānismu rāda Stripe Capital Kanādas piedāvājums: Stripe ietur noteiktu pārdošanas daļu līdz atlikuma segšanai, bet aizdevumam ir arī minimālais maksājums par periodu, ja ar ieturējumiem no pārdošanas tam nepietiek. Šie ir Kanādas piedāvājuma nosacījumi, nevis apliecinājums tā pieejamībai Latvijas uzņēmumam vai vienādi noteikumi visiem finansētājiem. Tie parāda, kāpēc ar reklamēto atmaksas procentu vien nepietiek, lai paredzētu maksājumu vājā mēnesī.

Abonēšanas uzņēmumam MRR jeb ikmēneša atkārtotie ieņēmumi palīdz novērtēt ieņēmumu noturību, taču tie nav automātiski vienādi ar līgumā ieskaitīto pārdošanu vai attiecīgajā mēnesī saņemto naudu. Gada priekšapmaksa, kavēts klienta maksājums vai vienreizējs pakalpojums var radīt atšķirību starp šiem rādītājiem. Tādēļ aprēķinā jāizmanto tieši tā ieņēmumu bāze, no kuras finansētājs ņems savu daļu, un atsevišķi jāparāda nauda, kas pēc ieturējuma paliek uzņēmumam.

Kā aprēķināt atdoto īpašuma daļu

Riska kapitāls neuzliek tādu pašu ikmēneša atmaksas pienākumu, taču finansēšanas kārtā samazina esošo īpašnieku procentuālo līdzdalību. Vienkāršā darījumā uzņēmuma vērtība pēc ieguldījuma ir vērtība pirms ieguldījuma plus jaunā nauda; investora daļu iegūst, ieguldījumu dalot ar vērtību pēc ieguldījuma. Carta vērtējuma skaidrojums uzsver arī darbinieku daļu rezerves nozīmi: tās palielināšana pirms kārtas var radīt dibinātājiem papildu atšķaidījumu.

Vērtējums, kas piedāvājumā izskatās pievilcīgs, tādēļ vēl nepasaka, kāda daļa dibinātājiem paliks pēc darījuma. Aprēķinam vajadzīgs sākotnējais daļu sadalījums, paredzētā darbinieku rezerve un informācija par instrumentiem, kuri vēlāk var pārvērsties daļās. Pārdošanas scenārijā svarīgas ir arī investora tiesības uz izmaksu prioritāti: procentuālā līdzdalība pati par sevi negarantē, ka katrs īpašnieks saņems tieši tādu pašu procentu no pārdošanas cenas.

Šī izvēle atšķiras arī pēc riska brīža. Ieņēmumu finansējuma izmaksas skar uzņēmuma naudu jau darbības laikā, tostarp pirms uzņēmuma pārdošanas. Investora daļas vērtība kļūst skaidra tikai vēlākā darījumā, kura cena un laiks nav zināmi. Uzņēmumam, kas vēl attīsta produktu bez paredzamas pārdošanas, kapitāls pret daļām var dot darbībai nepieciešamo laiku; uzņēmumam ar noturīgiem ieņēmumiem atmaksa var būt panesama cena par saglabātu līdzdalību.

Izklājlapā salīdzini vienādu summu un periodu

Sāc ar vienādu saņemamā finansējuma summu abiem variantiem un vienādu mēnešu skaitu. Katrā mēneša rindā ievadi prognozēto MRR, faktiski paredzamos iekasētos ieņēmumus, līgumā ieskaitīto pārdošanu, bruto peļņas maržu un darbības izdevumus. Ieņēmumu finansējuma ailēs pievieno atmaksas procentu, kopējo atmaksājamo summu un, ja līgums to paredz, minimālo maksājumu vai termiņa beigu saistības.

Mēneša procentuālais ieturējums ir līgumā ieskaitītie ieņēmumi, reizināti ar atmaksas procentu; pēdējā mēnesī tas nedrīkst pārsniegt vēl neatmaksāto atlikumu. Ja darbojas minimālā maksājuma noteikums, aprēķinā jāparāda arī starpība, kas jāsedz papildus ieturējumam no pārdošanas. Atlikumu samazini par visu attiecīgajā mēnesī samaksāto summu, bet blakus rādi naudu, kas pēc tiešajām izmaksām, pārējiem darbības izdevumiem un atmaksas paliek uzņēmumā.

Ar vienu ieņēmumu prognozi nepietiek. Tajā pašā izklājlapā izmanto zemāku, pamata un augstāku pārdošanas scenāriju: zemāks ieņēmumu līmenis var samazināt procentuālo ieturējumu, taču pagarināt atmaksu vai iedarbināt līgumā noteikto minimumu. Augstāka pārdošana var saīsināt atmaksas laiku, vienlaikus paņemot vairāk naudas tieši tajos mēnešos, kad uzņēmums varētu ieguldīt klientu piesaistē.

Kapitāla variantā šo pašu mēnešu rindās atmaksas maksājums ir nulle, bet daļu sadalījums pēc finansēšanas paliek spēkā. Perioda beigās pievieno vairākas iespējamās uzņēmuma pārdošanas vērtības un aprēķini, kāda summa pienāktos dibinātājiem un investoram. Tādējādi vienā skatā redzams gan finansējuma spiediens uz darbību, gan iespējamā cena par atdotajām daļām; pārdošana izvēlētajā datumā ir scenārija pieņēmums.

Nosacīts piemērs: atmaksa pret daļas vērtību

Pieņemsim, ka SaaS uzņēmumam vajag 120 000 eiro. Vienā nosacītā piedāvājumā tas maksā 8% no līgumā ieskaitītajiem mēneša ieņēmumiem, līdz kopā atmaksāti 144 000 eiro. Otrā investors iegulda tos pašus 120 000 eiro, uzņēmumu pirms ieguldījuma novērtējot par 1 080 000 eiro. Vērtība pēc ieguldījuma tad ir 1 200 000 eiro, un investors vienkāršotā darījumā iegūst 10% daļu. Tie ir aprēķina ievaddati, nevis tirgū pieejams piedāvājums.

Ja līgumā ieskaitītie ieņēmumi katru mēnesi ir 50 000 eiro, ieturējums ir 4 000 eiro un kopējā summa tiek atmaksāta 36 mēnešos. Pie nosacītas 80% bruto peļņas maržas mēneša bruto peļņa ir 40 000 eiro, tāpēc atmaksa paņem desmito daļu no tās vēl pirms pārējiem darbības izdevumiem. Ja pārdošana jau no pirmā mēneša būtu tikai 25 000 eiro, ieturējums saruktu līdz 2 000 eiro, bet atmaksa ilgtu 72 mēnešus — pieņemot, ka nav minimālā maksājuma, papildu maksas vai termiņa ierobežojuma.

Pieņemsim, ka uzņēmumu pēc 36 mēnešiem pārdod par 1 miljonu, 5 miljoniem vai 20 miljoniem eiro. Investora 10% daļai vienkāršotā aprēķinā atbilstu attiecīgi 100 000, 500 000 vai 2 miljoni eiro; dibinātājiem piederētu pārējās daļas. Ieņēmumu finansējuma variantā nosacītā 144 000 eiro atmaksa līdz tam būtu pabeigta un sākotnējās daļas saglabātas. Aprēķins neietver investora izmaksu priekšrocības, jaunas finansēšanas kārtas vai citus parādus.

Vienāda pārdošanas vērtība abos variantos ir tikai salīdzināšanas pieņēmums: maksājumi darbības laikā var ietekmēt uzņēmuma spēju augt un līdz ar to arī iespējamo pārdošanas cenu. Tāpēc dibinātājam jāvērtē gan vājākā ticamā mēneša naudas atlikums, gan daļas vērtība pie dažādiem pārdošanas rezultātiem. Ieņēmumos balstīts finansējums ir piemērotāks tad, ja uzņēmums var uzturēt darbību un izaugsmi arī pēc ieturējuma; riska kapitāls kļūst pamatotāks, ja šāda atmaksa apdraudētu pašu izaugsmes plānu.

Lasiet arī:

• Linktree vai Beacons: bezmaksas plāns var izmaksāt 12% no pārdošanas
• ECB grib testēt MI aģentus ar digitālo eiro — emisija vēl nav izlemta