ECB grib testēt MI aģentus ar digitālo eiro — emisija vēl nav izlemta

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2026. gada 28. septembra uzaicinājumā aicināja tirgotājus, maksājumu un tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējus, finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un citas organizācijas pieteikt idejas digitālā eiro inovāciju platformai līdz 9. novembra plkst. 17.00 pēc Centrāleiropas laika. Viens no izpētes tematiem ir maksājumi ar mākslīgā intelekta (MI) aģentu iesaisti. Lēmums par digitālā eiro emisiju vēl nav pieņemts; ECB to varēs pieņemt tikai pēc attiecīgo ES tiesību aktu pieņemšanas.

Jaunajā kārtā MI aģentu iespējamā loma maksājumos tiks apspriesta darbnīcās, savukārt izvēlētie praktiskās izstrādes dalībnieki 2027. gada pirmajā pusē veidos citu maksājumu funkciju prototipus. Arī Cointelegraph ziņa šos virzienus nodala no vēlāk plānotā digitālā eiro pilota. Latvijas organizācijas var pieteikt idejas un piedalīties izpētē, taču uzaicinājums nenozīmē, ka digitālais eiro jau ir pieejams maksājumiem.

MI aģentu maksājumi nonāks izpētes darbnīcās

MI virzienā dalībnieki vērtēs, kā digitālais eiro varētu iekļauties maksājumos, kuros iesaistīts aģents, un kā šādā procesā mijiedarbotos vairāki aģenti. Līdzās tam paredzēts apspriest mikromaksājumus, MI atbalstītu maksāšanas pieredzi un lietotājam redzamas funkcijas maksājumu lietotnēs. Darbnīcas plānotas ECB telpās Frankfurtē; šajā virzienā tiek meklēti iespējamie nākotnes lietojumi, nevis piedāvāts gatavs aģentu maksājumu pakalpojums.

Atsevišķs vērtēšanas jautājums ir cilvēka kontrole pār maksājumu, kurā iesaistīts MI aģents. Dalībniekiem paredzēts skatīt arī privātuma aizsardzību jau risinājuma izstrādē un datu aizsardzības principus. Tas Latvijas maksājumu uzņēmumam vai tirgotājam nosaka konkrētu izpētes robežu: idejai jāparāda ne vien aģenta iespējamā darbība, bet arī tas, kā lietotājs saglabātu kontroli un kā tiktu apstrādāta informācija par maksājumu.

Izpētes virziens aptver arī digitālā eiro iespējamu izmantošanu sabiedriskajos pakalpojumos, piemēram, transportā, komunālo pakalpojumu apmaksā un pieejamības uzlabošanā. Šie temati rāda, ka darbnīcas nav paredzētas tikai tehnoloģiju uzņēmumiem: tajās vieta ir arī publiskajām iestādēm un organizācijām, kas pārstāv lietotāju intereses. Konkrētu pakalpojumu ieviešana būs atkarīga no turpmākās izstrādes un lēmumiem par pašu digitālo eiro.

Prototipu virzienā pārbaudīs noteiktas maksājumu funkcijas

Praktiskās izstrādes virziens ir konkrētāks par MI izpēti. Tajā izvēlētie dalībnieki veidos risinājumus elektroniskām kvītīm maksājumu lietotnēs, darījumiem ar vairākiem maksātājiem vai saņēmējiem, nosacījuma maksājumiem un papildu lietotņu funkcijām. Elektronisko kvīšu gadījumā jāvērtē arī lietotāja privātums, bet vairāku dalībnieku darījumos — iespēja apvienot iemaksas vienam maksājumam vai sadalīt vienu maksājumu starp saņēmējiem.

Nosacījuma maksājums tiek izpildīts automātiski, kad iestājas iepriekš noteikts nosacījums. Tas atšķiras no programmējamas naudas, kurai būtu ierobežots, kur, kad vai kam to drīkst iztērēt; piedāvātais ES regulējums paredz, ka digitālais eiro nebūtu šāda nauda. Iepriekšējā inovāciju platformas kārtā jau tika pētīta līdzekļu rezervēšana kā iespējamais atbalsts nosacījuma maksājumiem, tāpēc jaunais virziens turpina konkrētu maksājuma izpildes jautājumu.

Izvēlētajiem prototipu virziena dalībniekiem paredzēts izstrādāt un pārbaudīt risinājumu, iesniegt koncepcijas apliecinājumu un darba rezultātu pārskatu. Šāds rezultāts ļautu vērtēt, kā piedāvātā funkcija darbojas uz topošās digitālā eiro infrastruktūras pamata. Tas pats par sevi vēl nenozīmētu, ka funkcija tiks iekļauta galīgajā sistēmā vai ka uzņēmums varēs to piedāvāt klientiem.

Kas no Latvijas var iesaistīties

Uzaicinājums aptver tirgotājus, maksājumu pakalpojumu sniedzējus, tehnisko pakalpojumu sniedzējus, finanšu tehnoloģiju uzņēmumus, patērētāju organizācijas, publiskās iestādes un pētniecības institūtus. Pieteikumā jānorāda izvēlētais darba virziens un temats, motivācija, attiecīgā pieredze un piedāvātais lietojums. Tādējādi Latvijas dalībnieks var aprakstīt vajadzību no savas vietas maksājumu ķēdē, neuzdodoties par visas sistēmas izstrādātāju.

Ir iespējams arī kopīgs pieteikums. Uzaicinājumā kā piemērs minēta tirgotāja sadarbība ar maksājumu vai tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju; partneriem jāiesniedz viena veidlapa. Tas ļauj vienā priekšlikumā apvienot tirgotāja prasības ar pakalpojumu sniedzēja spēju izveidot maksājuma funkciju, vienlaikus skaidri parādot katra dalībnieka ieguldījumu.

Atlasē tiks ņemta vērā idejas atbilstība, inovācijas potenciāls, saderība ar digitālā eiro izstrādes principiem, iesniedzēju pieredze un paredzamais ieguldījums. Prototipu virzienā svarīga būs arī tehniskā gatavība; ECB vērtēs dalībnieku ģeogrāfisko un nozaru dažādību. Pieteikšanās dod iespēju piedalīties izpētē vai izstrādē, bet dalība būs atkarīga no atlases, nevis tikai no tā, vai organizācija darbojas eirozonā.

Pilots sekos vēlāk, emisijai vajadzīgs atsevišķs lēmums

Digitālā eiro pilots ir cits projekta posms ar citiem dalībniekiem un mērķi. ECB pilota aprakstā paredz 12 mēnešu pārbaudi no 2027. gada otrās puses ar 36 izraudzītiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, izvēlētiem tirgotājiem un ECB un 19 valstu centrālo banku darbiniekiem; turpat norādīts, ka gatavība iespējamai pirmajai emisijai 2029. gadā pieņem, ka vajadzīgais ES regulējums tiks pieņemts 2026. gadā. Pilotā paredzēts pārbaudīt digitālā eiro izmēģinājuma versiju ikdienas norēķinu situācijās un novērtēt sistēmas darbību un lietošanas pieredzi.

Šī secība ir būtiska Latvijas uzņēmumiem, kuri vērtē maksājumu pieņemšanas vai lietotņu izstrādes iespējas. Inovāciju platforma ļauj piedāvāt un pārbaudīt idejas, bet pilots ar ierobežotu dalībnieku loku palīdzēs novērtēt izmēģinājuma sistēmu reālās situācijās. ECB lēmums par emisiju sekos tikai pēc tiesību aktu pieņemšanas; tāpēc iespējamā gatavība vēl nav apstiprināts ieviešanas datums.

Tuvākais atskaites punkts jaunajai inovāciju kārtai ir pieteikumu iesniegšana novembrī. Pēc atlases kļūs zināms, kuras ieceres nonāks līdz darbnīcām un prototipiem un kādi jautājumi tajās būs jāatrisina, pirms tos vispār varētu apsvērt plašākai izmantošanai.

Lasiet arī:

• OpenAI aģentu spieti skāra ārējas datubāzes — robežas vēl nav skaidras
• Techritory sola digitālo suverenitāti — dalībnieku skaits avotos nesakrīt
• NIS2 Latvijā: pirmais darbs nav audits, bet uzņēmuma statusa pārbaude