Techritory sola digitālo suverenitāti — dalībnieku skaits avotos nesakrīt

LIAA 23. septembra paziņojumā vēsta, ka Techritory 2026 notiks 21. un 22. oktobrī Rīgas konferenču centrā ATTA Centre un pulcēs vairāk nekā tūkstoti tehnoloģiju nozares pārstāvju, uzņēmēju, ekspertu un politikas veidotāju; tajā citētais Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis saka: “Eiropas digitālā suverenitāte nozīmē reālu kontroli pār kritiski svarīgiem datiem un pakalpojumiem.” Gaidāmajā forumā paredzēts apspriest Eiropas datu, digitālo pakalpojumu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, kā arī Latvijas iespējas šajā jomā.

Savukārt rīkotāja pasākuma lapa tajā pašā vietā un datumos gaida vairāk nekā 600 runātāju un viesu, bet starp galvenajām tēmām nosauc digitālo suverenitāti, mākslīgā intelekta ieviešanu, digitālo identitāti, datu centrus un tīklu attīstību; pieteikto runātāju vidū ir Starptautiskās Telesakaru savienības ģenerālsekretāra vietnieks Tomas Lamanauskas, OECD ģenerālsekretāra vietnieks Yasushi Masaki, ārlietu ministre Baiba Braže un LMT grupas prezidents Juris Binde. Abas auditorijas prognozes attiecas uz gaidāmo pasākumu, taču to kategorijas ir formulētas atšķirīgi. Publicētā informācija neļauj noteikt, cik lielā mērā šīs grupas pārklājas.

Datu centri un tīklu regulējums: kur var rasties konkrētas izvēles

Latvijas uzņēmumiem digitālās suverenitātes apspriešanā svarīgākais būs jautājums par pieejamu skaitļošanas jaudu un iespējām izvēlēties infrastruktūras piegādātāju. Rīkotāja programmas apskatā datu centru diskusijai pieteikts Delska vadītājs Andris Gailītis, bet sarunai par topošo Eiropas digitālo tīklu regulējumu — Eiropas Komisijas pārstāvis Peter Stuckmann; apskatā paredzētas arī diskusijas par digitālās identitātes makiem, satelītsavienojamību un aizsardzības tehnoloģijām. Tādējādi plašais suverenitātes jēdziens programmā sadalās jautājumos par infrastruktūras jaudu, tās izmaksām, noteikumiem un pakalpojumu noturību.

Datu centru sarunā paredzēts vērtēt, kā Eiropa var palielināt jaudu, pieaugot pieprasījumam pēc mākoņpakalpojumiem un mākslīgā intelekta resursiem. Baltijas iespējas tur saistītas ar elektroenerģijas pieejamību un izmaksām, nevis tikai ar vēlmi būvēt vairāk centru. Latvijas uzņēmumam šādas diskusijas praktiskā nozīme ir piegādes izvēle: kur apstrādāt datus, kā nodrošināt pakalpojuma nepārtrauktību un vai vajadzības gadījumā iespējams pāriet pie cita risinājuma. Gailīša paustā ideja par vietēju vai reģionālu pamata vai rezerves infrastruktūru ir viena no pieteiktajām nostājām, nevis jau pieņemts foruma lēmums.

Tīklu regulējuma diskusijā paredzēts pievērsties infrastruktūras ieguldījumiem, radiofrekvenču politikai un noteikumu saskaņošanai Eiropā. Šie jautājumi nosaka vidi, kurā sakaru operatori var plānot tīklu attīstību, bet uzņēmumi — paļauties uz nākotnes savienojamību. Foruma programma sola politikas un nozares pārstāvju sarunu par šīm izvēlēm; konkrētu regulējuma iznākumu pirms tās paredzēt nevar.

Digitālā identitāte un MI ieviešana skar atšķirīgus šķēršļus

Valsts pārvaldei īpaši tieša saikne ar ikdienas pakalpojumiem ir diskusijai par Eiropas digitālās identitātes makiem. Programmā uzmanība pievērsta savietojamībai, kiberdrošībai, privātumam un iedzīvotāju gatavībai makus lietot. Tas pārvērš vispārīgu digitalizācijas ieceri ieviešanas jautājumos: identitātes risinājumam jādarbojas dažādās sistēmās, un tā lietotājam jāuzticas datu apstrādei. Tā kā Eiropas valstis virzās atšķirīgā tempā, saruna var izgaismot arī izvēles, ar kurām sastopas Latvija.

Mākslīgā intelekta ieviešana ir viena no foruma pamattēmām, taču tā programmā cieši saistīta ar datu centru jaudu. Lielāks pieprasījums pēc skaitļošanas resursiem liek runāt par elektrības pieejamību, izmaksām un to, kurš var nodrošināt vajadzīgo infrastruktūru. Uzņēmumam, kas izmanto ārēju pakalpojumu, digitālās suverenitātes jautājums tādēļ nav tikai datu atrašanās vieta: nozīme ir arī piegādātāja maiņas iespējai un pakalpojuma darbībai traucējumu laikā. Pieteiktās diskusijas var precizēt dalībnieku nostājas, kamēr izvēles par konkrētiem pakalpojumiem paliks to ieviesēju ziņā.

Satelīti un aizsardzības tehnoloģijas paplašina foruma dienaskārtību

Savienojamības daļā paredzēts apspriest satelītu sakaru attiecības ar zemes tīkliem un nākamās paaudzes mobilo tīklu attīstību. Satelītu sarunā plānots vērtēt Eiropas alternatīvu dzīvotspēju, frekvences un uzņēmējdarbības pamatojumu. Mobilo tīklu diskusijā savukārt uzmanība būs tam, ko jaunajai paaudzei vajadzētu nodrošināt un kādas mācības sniegusi iepriekšējās ieviešana. Latvijas sakaru nozarei tās ir savstarpēji saistītas tēmas: tehniskās iespējas vien nenosaka, kad pakalpojumu varēs piedāvāt pietiekami plaši un par pieņemamām izmaksām.

Aizsardzības tehnoloģiju saruna koncentrēsies uz pāreju no prototipa līdz risinājumam, kuru iespējams ražot un ieviest lielākā mērogā. Programmā tai piesaistīti iepirkumu, finansējuma un sensitīvu tehnoloģiju aizsardzības jautājumi. Šeit digitālās drošības tēma iegūst citu praktisku mēru: ar izstrādātu tehnoloģiju nepietiek, ja nav skaidrs ceļš līdz tās iegādei un izmantošanai. Pieteiktā saruna pati par sevi vēl nenozīmē jaunu iepirkumu vai finansējuma piešķīrumu.

Divas auditorijas prognozes, bet nav kopīgas uzskaites robežas

LIAA lielākajā prognozē runā par tehnoloģiju līderiem, uzņēmējiem, ekspertiem un politikas veidotājiem. Rīkotāja mazākajā prognozē apvienoti runātāji un viesi. Tās nav skaidri vienādi definētas grupas: runātāji var būt daļa no plašākas auditorijas, bet vārds “viesi” nepaskaidro, vai ietverti visi klātienes apmeklētāji un attālinātie dalībnieki. Publicētajos formulējumos nav uzskaites metodikas, kas ļautu abas prognozes pārvērst vienā salīdzināmā apmeklētāju skaitā.

Foruma mērogu precīzāk varēs raksturot pēc pasākuma, kad būs zināms faktiskais klātienes un attālinātās līdzdalības apjoms. Līdz tam atšķirīgās prognozes jāuztver kā divi publiski izteikti gaidāmās auditorijas novērtējumi. Latvijas uzņēmumiem un pārvaldei tikmēr būtiskākais gaidāmais rezultāts ir konkrētāks priekšstats par to, kur datu centru, tīklu un identitātes jomā iespējama sadarbība un kur vajadzīgi politiski vai ieguldījumu lēmumi.

Lasiet arī:

• MI sapulces protokols nav tikai poga: dalībnieki jāinformē