6G projektiem gatavo 220 miljonus — konkurss gaidāms janvārī

Saskaņā ar LIAA ziņu Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma (SNS JU) izpilddirektore Eržēbeta Fitori 22. oktobrī forumā Techritory 2026 Rīgā pieteica aptuveni 220 miljonu eiro 6G pētniecības un inovāciju projektu konkursu, kuru plānots izsludināt 2027. gada janvārī; ieceri viņa raksturoja vārdiem: “Mēs vēlamies izveidot ceļu no laboratorijas līdz tirgum.” Darba programma pagaidām ir projekts, un par tās apstiprināšanu SNS JU valde iecerējusi lemt decembra beigās.

Techzine apskats vēsta, ka nākamajā kārtā paredzēts atbalstīt ap 20 jaunu projektu un to sākums gaidāms 2028. gadā; Eiropas programmā līdz šim sākti aptuveni 100 projekti ar 630 miljoniem eiro ES finansējuma. Tādējādi Rīgā izklāstītā summa attiecas uz vēl gaidāmu atlasi, nevis jau sadalītu naudu. Latvijas uzņēmumiem un pētniekiem paziņojums iezīmē iespējamu dalību starptautiskos projektos, taču konkrētās pieteikšanās prasības noteiks apstiprinātā programma.

Jau atlasītajiem projektiem paredzēti atsevišķi 22 miljoni

SNS JU paziņojumā pieciem atlasītiem priekšlikumiem paredzēti 22 miljoni eiro: 6G-AID, HEMES-6G, EUNICON-6G, EU-INDIA-6G-BRIDGE un SNS IMPACT. Šis ir atsevišķs finansējuma lēmums par agrāku kārtu. Nākamajam konkursam iecerētā summa nav papildu piešķīrums šiem priekšlikumiem.

Atlasīto darbu saturs parāda programmas dažādos posmus. 6G-AID paredzēts apkopot reālu datu kopas un veidot atvērtā koda simulatoru sintētisku datu radīšanai, lai apmācītu un pārbaudītu mākslīgā intelekta risinājumus nākotnes tīkliem. HEMES-6G apvienos astoņas izmēģinājumu vietas sešās ES valstīs kopīgā testēšanas vidē, kur paredzēti arī radio un optisko tīklu, drošības un satelītu savienojamības eksperimenti. Šāda infrastruktūra paredzēta pētniekiem, uzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

EUNICON-6G pievērsīsies Eiropas pozīcijai savienoto ierīču vērtības ķēdē, EU-INDIA-6G-BRIDGE veidos sadarbību starp Eiropas un Indijas pētniekiem un nozarēm, bet SNS IMPACT koordinēs programmas rezultātu izmantošanu un virzību uz standartizāciju. Tie ir jau izvēlētu priekšlikumu uzdevumi; nākamās kārtas prioritātes noteiks atsevišķā darba programma.

Programmas mērķis ir panākt, lai Eiropā izstrādātie risinājumi nonāktu arī starptautiskajā standartizācijā. Tāpēc līdzās tehniskajiem eksperimentiem nozīme ir kopīgām testēšanas vidēm un rezultātu koordinēšanai: dažādu partneru radītajām sistēmām būs jāspēj darboties kopā. Tas arī izskaidro, kāpēc pārrobežu projektā var būt vajadzīgas atšķirīgas uzņēmumu, operatoru un pētniecības organizāciju zināšanas.

Provizoriskās jomas jaunajai kārtai

Darba programmas projektā līdzās tīkla attīstībai paredzēta tā pārbaude plašākā mērogā. Pašlaik minēti šādi virzieni, bet katra temata galīgais formulējums un atsevišķais budžets vēl nav apstiprināts:

• Mākslīgajā intelektā balstīti viedie tīkli un MI platforma telekomunikācijām.
• Optiskā savienojamība lielu MI sistēmu vajadzībām.
• Kvantu droši sakari un mikroelektronika nākamās paaudzes tīkliem.
• Satelītu un zemes tīklu integrācija, kā arī plaša mēroga izmēģinājumi kopā ar nozarēm.
• Jauns programmas vadošais projekts pēc Hexa-X-II noslēguma un starptautiska sadarbība, tostarp ar Taivānu MI radiotīklu jomā.

Šie virzieni aptver divas saistītas vajadzības. Viena ir veidot tīkla pamattehnoloģijas — optiskos savienojumus, mikroelektroniku un drošus sakarus. Otra ir pārbaudīt, vai dažādi elementi darbojas kopā sistēmā, kurā savienojas arī satelītu un zemes infrastruktūra. Nozares partnera loma varētu būt saistīta ar izmēģinājuma vidi un risinājuma lietojumu, ne tikai ar komponentu izstrādi; konkrētās lomas būs atkarīgas no konkursa noteikumiem.

Uz plašākiem izmēģinājumiem vērstā iecere saskan ar Fitori skaidrojumu par ceļu no laboratorijas līdz tirgum. Pārbaudes kopā ar nozarēm ļautu novērtēt savietojamību, drošību un darbību ārpus atsevišķas pētniecības vides. Darba programmas projekts vēl nenosaka, kādi rezultāti katrā tematā būs jāparāda vai kā finansējums tiks sadalīts starp pētījumiem un izmēģinājumiem.

Ko iecere nozīmē Latvijas dalībniekiem

Paziņotais kopbudžets nav sadalīts pa valstīm, tāpēc no tā nevar izsecināt Latvijai pienākošos summu. Latvijas uzņēmumam vai pētniecības organizācijai iespēja būtu iesaistīties starptautiskā projektā ar konkrētu tehnisku uzdevumu. Piemēram, uzņēmums varētu piedāvāt tīkla programmatūru vai sakaru drošības risinājumu, bet pētniecības organizācija — mērījumu vai eksperimentu metodiku. Tie ir iespējamo lomu piemēri, nevis izziņoti konkursa nosacījumi.

LIAA direktore Ieva Jāgere Latvijas uzņēmumu iespējas sasaista ar sadarbību ar pētniecības centriem un nozares partneriem, izstrādņu pārbaudi un jaunu klientu sasniegšanu. Šāds ieguvums būs atkarīgs no projekta uzdevuma un dalībnieku sadarbības. Kopējais finansējuma apjoms pats par sevi vēl nepasaka ne viena projekta budžetu, ne to, cik līdzekļu varētu nonākt Latvijā.

Laika līnija līdz konkursam

Paziņotais grafiks atdala forumā izklāstīto ieceri no lēmumiem, kas vēl jāpieņem:

1. Oktobrī Rīgā izklāstīts finansējuma plāns un indikatīvās jomas.
2. Decembra beigās paredzēts valdes lēmums par darba programmu.
3. Janvārī iecerēts izsludināt konkursu un publicēt tā dokumentus.
4. Atlasīto jauno projektu darbs plānots 2028. gadā.

Valdes lēmums būs nākamais brīdis, kad kļūs skaidrs, kuras tēmas saglabātas galīgajā programmā. Konkursa dokumenti pēc tam noteiks iesniegšanas termiņus, partnerības prasības un budžetu katram tematam.

Lasiet arī:

• Latvijā testēs jaunas genomikas tehnoloģijas — memorands vēl nav projekts
• Latvija savienojas ar Šerbrukas kvantu centru — projekti vēl tikai jāizvēlas
• TrueLayer piesaista 27 miljonus — Eiropa finansē savus maksājumu ceļus