Latvijā testēs jaunas genomikas tehnoloģijas — memorands vēl nav projekts

2026. gada 25. septembrī Sandjego Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts un ASV uzņēmums Element Biosciences parakstīja saprašanās memorandu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās laikā ar uzņēmuma vadību. Parakstītāji ir institūts un uzņēmums; prezidenta vizīte bija vienošanās konteksts.

LIAA paziņojumā par sadarbību norāda, ka puses vēlas izmantot savas zināšanas un infrastruktūru, lai Latvijā pārbaudītu un attīstītu jaunas genomikas tehnoloģijas; aģentūras direktore Ieva Jāgere nākamo posmu formulē tieši: “Tagad abām pusēm jāvienojas par konkrētu kopīgu darbu Latvijā.” Tātad ir apstiprināts sadarbības virziens, bet konkrēta pētniecības projekta saturs vēl jānosaka.

Ko paredz Sandjego parakstītais memorands

Vienošanās savieno Element Biosciences tehnoloģiju izstrādes pieredzi ar Latvijas pētniecības iespējām. Tās publiski aprakstītais mērķis ir tehnoloģiju pārbaude un attīstība Latvijā, nevis jau izvēlētas metodes izmantošana noteiktā pētījumā. Šī atšķirība ir būtiska: tehnoloģiju klāsts rāda, ar ko uzņēmums strādā, savukārt memorands vēl nepasaka, kurš jautājums būs kopīgā darba priekšmets.

Prezidents tikšanās laikā pauda Latvijas interesi par kopīgiem pētniecības un attīstības projektiem, kā arī par Latvijas zinātnieku un ārstu iesaisti jaunu tehnoloģiju izstrādē. Viņš minēja arī Latvijas saikni ar plašāku Eiropas pētniecības telpu. Tā ir iecerētās sadarbības perspektīva: turpmākajās sarunās institūtam un uzņēmumam vēl jāizvēlas darbs, kurā Latvijas pētnieku iespējas un uzņēmuma tehnoloģijas var dot pārbaudāmu rezultātu.

Kādas tehnoloģijas varētu pārbaudīt Latvijā

Element Biosciences darbojas vairākos genomikas virzienos: DNS un RNS sekvencēšanā, atsevišķu šūnu analīzē un telpiskajā bioloģijā. Uzņēmuma platformu pārskatā aprakstīti AVITI LT un AVITI dažāda apjoma sekvencēšanas darbam, savukārt AVITI24 apvieno sekvencēšanu ar vairāku bioloģisko pazīmju analīzi. AVITI24 aprakstā minēta iespēja vienā paraugā analizēt DNS, RNS, olbaltumvielas, fosforilētas olbaltumvielas un šūnu morfoloģiju. Neviena no šīm platformām publiski nav nosaukta par Latvijā izvēlēto pārbaudes iekārtu.

Šie virzieni risina atšķirīgus pētniecības jautājumus. DNS sekvencēšana ļauj pētīt ģenētiskās atšķirības, bet RNS mērījumi palīdz noskaidrot, kuri gēni konkrētos apstākļos ir aktīvi. Atsevišķu šūnu analīze var atklāt atšķirības, kas pazustu, vērtējot šūnu kopumu kā vienu paraugu. Telpiskā pieeja papildus saglabā informāciju par šūnu atrašanās vietu audos, tādēļ tās izvēle būtu saistīta ar citu pētījuma jautājumu nekā parasta sekvencēšana.

Ar uzņēmuma produktu aprakstu vien nevar noteikt, ko puses pārbaudīs Latvijā. Piemēram, sekvencēšanas darba novērtēšanai būtu jāvienojas par paraugiem un datu kvalitātes rādītājiem, bet šūnu vai audu analīzei vajadzētu citādi sagatavotu materiālu un citu rezultātu salīdzināšanas kārtību. Tie ir iespējamā pētījuma izstrādes jautājumi. Memoranda paziņojumā nav izraudzītas konkrētas platformas, paraugu kopas vai pārbaudes metodes.

Ko sadarbībai piedāvā Latvijas puse

Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts uztur Latvijas Nacionālo biobanku un valsts genomikas infrastruktūru. Tā piedāvājumā ir arī Genoma centra sekvencēšanas infrastruktūra, pētnieku komanda un pieredze starptautiskos projektos. Šīs iespējas kopā ļauj veidot pētījumu no bioloģiskā materiāla un precīza jautājuma līdz mērījumiem un datu skaidrojumam. Katra posma izmantošana konkrētajā sadarbībā būs atkarīga no tā, par kādu darbu puses vienosies.

Biobanka un Genoma centrs šādā darbā pildītu dažādas funkcijas. Biobanka ir resurss darbam ar bioloģiskajiem paraugiem; sekvencēšanas infrastruktūra dod iespēju no atbilstoši sagatavota materiāla iegūt genomikas datus. Pētnieku uzdevums būtu sasaistīt izvēlēto metodi ar jautājumu, uz kuru dati var atbildēt. Biobankas esamība pati par sevi vēl nenosaka, kuri paraugi būtu izmantojami iespējamā kopīgā pētījumā.

Latvijas piedāvājumā minēta arī sadarbība ar ārstiem un universitāšu slimnīcām. Viņu zināšanas varētu palīdzēt izvēlēties medicīnai nozīmīgus jautājumus un izvērtēt, ko laboratorijas rezultāti nozīmē klīniskā kontekstā. Taču šajā memorandā parakstītāji ir institūts un Element Biosciences; slimnīcu iespējamā iesaiste vēl nav tas pats, kas uzsākts pacientu pētījums vai jauna izmeklējuma pieejamība slimnīcā.

Nākamais posms pēc memoranda

Lai no ieceres izveidotos konkrēts darbs Latvijā, partneriem vispirms jāizvēlas pētniecības jautājums un tam piemērota tehnoloģija. Pēc tam jānosaka, kādus paraugus un datus izmantos, kā sadalīs pienākumus un pēc kā vērtēs pārbaudes rezultātu. Ja darbs skartu pacientu materiālu vai klīnisku pielietojumu, būtu jāparedz arī tam atbilstoša izvērtēšanas un atļauju kārtība. Tie ir lēmumi, kas izrietētu no izvēlētā pētījuma, nevis publiskoti memoranda nosacījumi.

Partneriem paredzēts turpināt sarunas par pētniecības sadarbību, tehnoloģiju pārbaudi un genomikas risinājumu attīstību Latvijā. Pagaidām nav publiskots konkrēta kopīga projekta grafiks, finansējums vai izvēlētā metode. Nākamā saturiskā ziņa būs vienošanās par darbu Latvijā: tā ļaus saprast, kuru tehnoloģiju pārbaudīs, kādam jautājumam un ar kādu Latvijas pētniecības resursu iesaisti.

Lasiet arī:

• MI akts jau darbojas: septiņu soļu pārbaude Latvijas uzņēmumam
• OpenAI aģentu spieti skāra ārējas datubāzes — robežas vēl nav skaidras
• MI sapulces protokols nav tikai poga: dalībnieki jāinformē