Latvija inovāciju pētījumiem aizsardzībā piešķir 6 miljonus eiro

|Autors: QUASA redakcija|4 min lasīšanai
Latvija inovāciju pētījumiem aizsardzībā piešķir 6 miljonus eiro

Ministru kabinets 2026. gada 13. oktobrī apstiprināja 6 miljonu eiro finansējumu aizsardzības inovāciju pētījumiem 2026.–2029. gadam, paredzot atbalstu vismaz 12 projektiem, konkursu jau oktobrī un atlasīto projektu sākumu ne vēlāk kā decembrī. Programmas mērķis ir radīt tehnoloģijas, prototipus un citus praktiski izmantojamus risinājumus Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

Programmu īstenos Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi. Pētniecības organizācijām tuvākais būtiskais notikums ir konkursa izsludināšana: valdības lēmums nosaka finansējumu un pētniecības virzienus, savukārt pieteikumu iesniegšanas kārtību precizēs konkursa nolikums. Paredzētais projektu sākums nozīmē, ka pieteikumu atlasei un līgumu sagatavošanai atvēlēts īss laiks.

Kā finansējums nonāks pie projektiem

Latvijas aizsardzības pētniecības programmā plānotas vietas vismaz divpadsmit projektiem.

Programmas rīkojuma tekstā finansējums sadalīts pa 1,5 miljoniem eiro katram gadam no 2026. līdz 2029. gadam; līdzekļi paredzēti Aizsardzības ministrijas budžetā Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai. Šāds sadalījums attiecas uz valsts budžeta plānošanu, nevis uz vienādu piešķīrumu katram pētniecības projektam. Projektu izmaksas un atbalsta apmēru noteiks atlasītie pieteikumi.

Finansējumu iecerēts sadalīt vienā projektu konkursā, ja pieteikumi sasniegs kvalitātes prasības un kopā aptvers programmas uzdevumus. Ja piemērotu pieteikumu būs par maz, iespējams atkārtots konkurss. Tādēļ plānotais projektu skaits ir programmas sasniedzamais mērķis, nevis jau pieņemts lēmums par konkrētām pētnieku komandām vai katrai komandai rezervētu summu.

Līdzekļi paredzēti vairāku gadu darbam, kurā pētniecības rezultātam jāvirzās līdz pārbaudāmam risinājumam. Programmas iecerē finansējuma izmaksas sākums un pētījuma pabeigšana ir atšķirīgi posmi: sākotnējie maksājumi ļautu sākt darbu, bet turpmākie maksājumi ir saistīti ar projekta īstenošanu un rezultātu izvērtēšanu. Tas ir būtiski komandām, kurām nepieciešams laiks tehnoloģijas izstrādei, demonstrēšanai un piemērotības pārbaudei aizsardzības vajadzībām.

Kādus pētījumus paredzēts atbalstīt

Navigācija satelītsignāla traucējumu apstākļos ir viens no aizsardzības pētījumu virzieniem.

Prioritātes aptver gan digitālas sistēmas, gan materiālus, medicīnu un darbību sarežģītos apstākļos. Kopīgais kritērijs ir saikne ar valsts aizsardzības vajadzību: ar piederību plašai tehnoloģiju nozarei vien nepietiks, ja pieteikumā nebūs skaidrs iespējamais pielietojums. Programmā izcelti šādi virzieni:

  • Mākslīgais intelekts un kiberaizsardzība, tostarp drošības procesu automatizācija, datu apvienošana un prognozējošā analītika.
  • Autonomās sistēmas, navigācija traucēta satelītsignāla apstākļos un bezpilota sistēmu atklāšanas risinājumi.
  • Kvantu tehnoloģijas, tostarp droši sakari un pēckvantu kriptogrāfija kritiskām sistēmām.
  • Kosmosā bāzēti sakaru un novērošanas risinājumi, kuros nozīme ir sakaru un navigācijas noturībai traucējumu apstākļos.
  • Militārā medicīna, biomateriāli, infekciju kontrole un karavīru aprūpei paredzētas tehnoloģijas.
  • Personāla fiziskā veiktspēja, kognitīvā noturība un psiholoģiskā aizsardzība.
  • Militārā mobilitāte, tostarp reljefa un grunts analīze, teritorijas caurlaidības modelēšana un kritiskās infrastruktūras noturība.

Šāds tvērums paver iespējas dažādu nozaru pētniekiem, taču programmas uzdevums ir lietišķs. Piemēram, navigācijas virzienā būtiska ir sistēmas darbība signāla traucējumu laikā, bet mobilitātes virzienā — zināšanas par apvidu un pārvietošanās iespējām. Medicīnas un personāla noturības pētījumos savukārt jārisina konkrētas karavīru aprūpes vai spēju saglabāšanas vajadzības. Paredzēts izstrādāt vai pilnveidot tehnoloģiju un vērtēt tās izmantošanas iespējas, nevis tikai publicēt pētniecības rezultātus.

Kuras pētniecības organizācijas var gatavoties

Konkurss ir aktuāls augstskolām un zinātniskajām institūcijām, kuru komandām ir atbilstoša pētniecības kompetence. Programmas anotācijā projekta maksimālais īstenošanas laiks noteikts līdz 31 mēnesim un minēta Aizsardzības ministrijas atjaunotā sadarbība ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti. Izvērtētas arī reģionālo augstskolu pētniecības spējas.

Iepriekšēja sadarbība pati par sevi nepiešķir vietu gaidāmajā konkursā. Pieteicēju loku, vērtēšanas kritērijus un iesniegšanas termiņu noteiks konkursa nolikums. Zinātniskajām grupām nozīmīga būs spēja parādīt, kā izvēlētais pētījums saistās ar aizsardzības nozares vajadzību un kā tā rezultātu varētu attīstīt tālāk. Uzņēmumi un iespējamie tehnoloģiju lietotāji var būt partneri šajā darbā, taču viņu lomu pieteikumu iesniegšanā precizēs konkursa noteikumi.

Kas paredzēts pēc pētniecības posma

Programmas sasniedzamie rezultāti aptver jaunu vai pilnveidotu tehnoloģiju, inovatīvu risinājumu vai produkta prototipu. Paredzēta arī intelektuālā īpašuma radīšana vai nostiprināšana, tehnoloģiski ekonomiskā pamatojuma sagatavošana un iespējamo komerciālo partneru apzināšana. Šie uzdevumi savieno zinātnisko darbu ar jautājumu, vai risinājumu var demonstrēt, pilnveidot un vēlāk izmantot praksē.

Pētnieku sadarbība ar aizsardzības institūcijām, industriju un citiem iespējamiem lietotājiem paredzēta gan pieteikuma sagatavošanā, gan projekta īstenošanā. Tādējādi vajadzību var precizēt pirms izstrādes un rezultātu vērtēt tā paredzētajā lietojuma kontekstā. Programmā ietilpst arī turpmāku projektu priekšlikumu sagatavošana, lai nacionālajā pētījumā iegūtās zināšanas varētu attīstīt nākamajā posmā.

Latvijas pētniecības organizācijām viens no iespējamajiem turpinājumiem ir dalība Eiropas Aizsardzības fonda, Eiropas Kosmosa aģentūras un NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas sadarbības projektos. Šāda dalība būs atkarīga no attiecīgo projektu prasībām un pētniecības rezultātiem. Tuvākais lēmums pašā Latvijas programmā būs konkursa nolikuma publicēšana: tas noteiks, kuras organizācijas var iesniegt pieteikumus un kad tās jāiesniedz.

Lasiet arī:

Dalīties:

Abonējiet mūsu jaunumu vēstuli

Saņemiet jaunākās Web3, MI un kriptovalūtu ziņas tieši savā e-pastā.

0