Techritory 2026 pārbaudīs, kas kontrolē Latvijas kritiskos datus

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 15. oktobra pieteikumā vēsta, ka “Techritory 2026” 21. un 22. oktobrī ATTA Centre Rīgā pievērsīsies Latvijas kritisko datu kontrolei; foruma ekosistēmas direktors Neils Kalniņš saka: “Digitālā suverenitāte sākas ar spēju nodrošināt savu kritisko pakalpojumu darbību”. Diskusiju praktiskie jautājumi ir datu atrašanās vieta, piekļuves kontrole, pakalpojumu atjaunošana un alternatīva infrastruktūra gadījumam, kad ierastais piegādātājs vai sakaru ceļš nav pieejams.

Foruma rīkotāja SIA “Elektroniskie sakari” 7. oktobra paziņojumā prognozē vairāk nekā 600 runātāju un viesu; programmā nosaukti Starptautiskās Telesakaru savienības ģenerālsekretāra vietnieks Tomas Lamanauskas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālsekretāra vietnieks Yasushi Masaki. Runa ir par gaidāmajiem runātājiem un viesiem, nevis izmērītu apmeklējumu. Līdzās digitālajai suverenitātei paredzētas sarunas par datu centriem, satelītsavienojamību un drošības tehnoloģijām.

Datu atrašanās vieta ir tikai daļa no kontroles

Foruma centrālais jautājums iestādei vai uzņēmumam sākas ar konkrētu pakalpojumu, kura darbību nedrīkst pārtraukt bez sekām. Datu glabāšana Latvijā vai citur Eiropā atbild uz jautājumu par vietu, taču vēl neatklāj, kur atrodas rezerves kopijas, kam ir administratora tiesības un kurš var palaist atjaunošanu. Šīs atkarības jāvērtē kopā, jo datiem var piekļūt tikai tad, ja darbojas arī identitātes pārvaldība, nepieciešamie sakari un rezerves vide.

Nosacītā pārtraukuma scenārijā kopija var būt saglabāta, bet pakalpojums joprojām nebūs lietojams, ja nav pieejamas šifrēšanas atslēgas vai tiesības to iedarbināt. Citā scenārijā var darboties rezerves savienojums, bet datubāze palikt nepieejamā pamatvidē. Tādēļ vārds “rezerves” līgumā ir noderīgs tikai kopā ar aprakstu, kas pārslēdzas, kurš to dara un kā pārbauda rezultātu. Tas ir arī veids, kā atšķirt iespēju glabāt datus no spējas turpināt sniegt kritisku pakalpojumu.

Seši jautājumi mākoņpakalpojuma vai datu centra līgumam

Šie jautājumi pārvērš foruma ieceri pārbaudāmās līguma prasībās. Tie ir redakcionāls kontrolsaraksts, nevis forumā pieņemts standarts. Atbildēm jāattiecas uz nosaukto sistēmu un tās rezerves darbību: vispārīgs piegādātāja infrastruktūras apraksts neparāda, kas notiks tieši ar iestādes vai uzņēmuma pakalpojumu.

• Kuri dati un sistēmas ir kritiski? Līgumā jānosauc pakalpojums, uz kuru attiecas pieejamības un atjaunošanas solījumi, un jāuzskaita tā darbībai vajadzīgie dati. Tas palīdz nošķirt pamatvidi no analītikas datiem, žurnālfailiem un citām kopijām, kurām glabāšanas un atjaunošanas nosacījumi var atšķirties. Piegādātāja pierādījums ir sistēmu un datu uzskaitījums ar norādītām savstarpējām atkarībām.
• Kur atrodas dati un to kopijas? Jābūt zināmai pamatvides un rezerves kopiju atrašanās vietai, kā arī noteikumiem par datu pārvietošanu starp reģioniem. Datu plūsmas shēma un iesaistīto apakšuzņēmēju saraksts palīdz noskaidrot, vai ģeogrāfiskais solījums aptver visu pakalpojumu. Ar vienu valsts nosaukumu nepietiek, ja atsevišķi dati vai kopijas tiek apstrādātas citur.
• Kas pārvalda piekļuvi? Lomu matricai jāparāda klienta, piegādātāja un apakšuzņēmēju administratoru tiesības, tostarp ārkārtas piekļuvi. Piekļuves žurnāli ļauj pārbaudīt, kad šīs tiesības izmantotas, bet atslēgu pārvaldības apraksts — kurš var atšifrēt datus. Līgumā jābūt saprotamam arī tam, kā klients atgūst piekļuvi, ja piegādātāja pārvaldības vide nav sasniedzama.
• Cik ātri pakalpojumu var atjaunot? Vienošanās jānosaka gan maksimālais darbības atjaunošanas laiks, gan pieļaujamais datu zuduma intervāls konkrētajai sistēmai. Vispārīgs pieejamības solījums šīs robežas neaizstāj. Pēdējās atjaunošanas pārbaudes protokols ar faktisko ilgumu un atjaunoto datu apjomu dod iespēju vērtēt, vai solījums ir izpildāms.
• Kas darbojas pamatvides vai sakaru pārtraukumā? Jānosauc rezerves vide, tās elektroapgādes un savienojumu atkarības, kā arī persona vai loma, kas drīkst sākt pārslēgšanos. Pārbaudes ierakstam jāparāda, ka rezerves vide ir palaista un lietotāji var atsākt darbu. Ar arhitektūras shēmā iezīmētu alternatīvu vien nepietiek, ja tā nav izmēģināta kopā ar piekļuves un datu atjaunošanu.
• Kā pakalpojumu pārceļ pie cita piegādātāja? Līgumā jāparedz datu izdošanas formāts, nodošanas termiņš, nepieciešamās piekļuves tiesības un veco kopiju dzēšanas kārtība. Izmēģināta datu izvešana parāda, vai klients spēj īstenot šo izvēli arī neplānotas sadarbības pārtraukšanas gadījumā. Bez pārnesamības datu glabāšanas vieta var būt zināma, bet praktiskā kontrole joprojām palikt pie piegādātāja.

Rezerves sakariem jāatjauno viss pakalpojums

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra foruma kalendārā 22. oktobrī paredzēta diskusija par kritiskās infrastruktūras digitālo drošību, kurā piedalīsies LVRTC vadošais Drošības vadības centra inženieris Māris Purnis. Tas ir konkrēts foruma programmas punkts, kurā datu kontrole sastopas ar sakaru un infrastruktūras noturību. Piekļuve rezerves datiem ir atkarīga arī no tā, vai pēc pārtraukuma saglabājas lietojams savienojums.

Satelītsavienojums kā iespējamais rezerves ceļš jāvērtē kopā ar tā aprīkojumu, elektroapgādi un piekļuvi pakalpojumam. Ja kāda no šīm daļām nav sagatavota, pats alternatīvā savienojuma nosaukums vēl nenozīmē, ka lietotāji varēs atsākt darbu. Tas pats attiecas uz rezerves datu vidi: tai jābūt sasniedzamai ar vajadzīgajām tiesībām un aktuāliem datiem. Foruma diskusijās vēl būs redzams, vai šīs atkarības pārtaps konkrētos nosacījumos Latvijas kritisko pakalpojumu līgumos.

Lasiet arī:

• ES MI ekspertu grupa iztaujā modeļu veidotājus pēc kontroles incidentiem
• Techritory sola digitālo suverenitāti — dalībnieku skaits avotos nesakrīt
• LangGraph vai CrewAI: vienkāršāka komanda maksā ar mazāku kontroli