Darbinieku akciju opcijas: nodokļu atbrīvojums nav automātisks

Latvijā darbinieku akciju opciju plāns jāapstiprina pirms tiesību piešķiršanas, un ienākums no opcijas izmantošanas var būt atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) tikai tad, ja izpildīti visi nosacījumi. VID metodiskais materiāls tos saista ar plānu, tiesību turēšanas periodu, darba attiecībām un darba devēja sniegtajām ziņām.

Uzņēmumam jānoformē lēmums, plāns un katra dalībnieka piešķīrums tā, lai būtu nosakāms, kad tiesības radušās un kad drīkst iegūt akcijas. Darbiniekam jānošķir piešķiršana, izmantošana un pārdošana: pirmajā posmā viņš saņem tiesības, otrajā iegūst akcijas, bet trešajā tās atsavina. IIN atbrīvojums otrajā posmā pats par sevi neatbrīvo no nodokļa iespējamo peļņu trešajā.

Plāna apstiprināšana: kam un kādas tiesības piešķirs

Vispirms sabiedrībai jānosaka, kuru uzņēmumu akcijas vai kapitāla daļas būs iespējams iegūt, kam tiesības paredzētas un kā notiks to izmantošana. Akciju sabiedrības personāla opcijām Komerclikums paredz darbinieku, valdes un padomes locekļu loku; ar šīm opcijām iegūstamo akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10% no sabiedrības pamatkapitāla lēmuma par piešķiršanu brīdī.

Akciju sabiedrības opciju izlaišanas noteikumos jānorāda emisijas mērķis, saņēmēju loks, akciju skaits un kategorija, piešķiršanas un izmantošanas kārtība, cena, ja tāda paredzēta, un termiņi. Ja akcijas varēs iegūt bez maksas vai lētāk par nominālvērtību, jāparedz arī to apmaksas segšana. Valde nodrošina personāla opciju un to turētāju reģistra vešanu. Šīs ir konkrētas akciju sabiedrības emisijas prasības; SIA kapitāla daļu nodošanas vai jaunu daļu iegūšanas kārtība jānoformē atbilstoši izraudzītajam darījumam.

Par plāna apstiprināšanu atbild sabiedrības attiecīgā lēmējinstitūcija, bet valdei jānodrošina, lai individuālie piešķīrumi atbilstu apstiprinātajiem noteikumiem. Darbinieka piešķīrumā praktiski svarīgi fiksēt tiesību piešķiršanas dienu, iegūstamo akciju skaitu, cenu un rīcību darba attiecību izbeigšanās gadījumā. Ar vispārīgu solījumu par nākotnes līdzdalību nepietiek, lai vēlāk noteiktu nodokļa režīmu konkrētam akciju iegūšanas darījumam.

Piešķiršana: sākas termiņi un darba devēja ziņošanas pienākums

Atbrīvojumam minimālajam periodam no tiesību piešķiršanas līdz dienai, kad darbinieks drīkst sākt tās izmantot, jābūt vismaz 12 mēnešiem. Šajā minimālajā periodā jāpastāv darba attiecībām ar tiesību piešķīrēju vai likumā paredzētajā gadījumā ar saistītu uzņēmumu. Tāpēc piešķiršanas datums ir jāspēj pierādīt ar konkrētu lēmumu un darbiniekam adresētu piešķīrumu, nevis jāatjauno pēc atmiņas akciju nodošanas dienā.

Darba devējam informācija par plānu jāiesniedz VID divu mēnešu laikā pēc pieteikšanās perioda beigām vai, ja pieteikšanās nav paredzēta, pēc tiesību piešķiršanas. Ziņās ietilpst iesaistītie uzņēmumi, dalības kritēriji, izmantošanas nosacījumi, minimālais turēšanas periods un dalībnieki. Par iesniegšanu atbild darba devējs; darbiniekam būtiski, lai viņa piešķīrums un uzņēmuma sniegtās ziņas attiektos uz vienu un to pašu plānu.

Darba attiecību pārtraukšana pirms akciju iegūšanas prasa atsevišķu pārbaudi. Lai saglabātos atbrīvojums, tiesības jāizmanto ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc attiecību izbeigšanas, turklāt joprojām jābūt izpildītam minimālajam turēšanas periodam un pārējiem nosacījumiem. Saistītu uzņēmumu ietvaros darba attiecību maiņai var būt īpašs regulējums, tādēļ uzņēmumam jāsaglabā nodarbinātības vēsture un spēkā bijušie plāna noteikumi. Jāizvērtē arī likumā noteiktais ierobežojums attiecībā uz uzņēmuma izsniegtiem un neatmaksātiem aizdevumiem.

Opcijas izmantošana: ienākums rodas, iegūstot akcijas

Opciju izmanto, kad darbinieks iegūst akcijas par plānā noteikto cenu vai saņem tās bez maksas. Nodokļu vajadzībām ienākums ir starpība starp akciju tirgus vērtību šajā dienā un iegādes cenu. Tiesību izmantošanas diena ir saistīta ar īpašuma tiesību pāreju, tāpēc pieteikums izmantot opciju, samaksas apliecinājums un akciju vai daļu īpašnieku uzskaites ieraksts pilda atšķirīgas pierādījumu funkcijas.

Uzņēmumam jānosaka akciju tirgus vērtība arī tad, ja darbinieka ienākums atbilst atbrīvojuma nosacījumiem. Publiski tirgotām akcijām un akcijām ārpus publiskā tirgus vērtības noteikšanas kārtība atšķiras; pēdējā gadījumā vajadzīgs neatkarīgs rakstveida vērtējums ar tā metodiku. Pirms īpašuma nodošanas valdei un par nodokļiem atbildīgajai personai jāsalīdzina vērtējums, samaksātā cena, piešķiršanas un izmantošanas datumi, darba attiecību vēsture un VID sniegtās ziņas.

Ja atbrīvojuma nosacījumi nav izpildīti, izmantošanas brīdī noteiktā starpība ir ar algas nodokli apliekams ienākums, un jāvērtē arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darbiniekam tā var būt nodokļa saistība, kaut gan viņš vēl nav saņēmis naudu par akcijām. Uzņēmumam savukārt jānodrošina pareizs ienākuma aprēķins un uzskaite; plāna esība vien neatrisina nodokļa piemērošanu katram dalībniekam.

Pārdošana: jāaprēķina kapitāla pieaugums

Kad darbinieks vēlāk pārdod iegūtās akcijas, rodas atsevišķs darījums. VID skaidrojums par kapitāla pieaugumu paredz to aprēķināt, no pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un attiecināmos ieguldījumus; kopš 2025. gada kapitāla pieaugumam parasti piemēro 25,5% IIN likmi. Par pārdošanas ienākuma deklarēšanu un nodokļa samaksu atbild akciju pārdevējs.

Šajā aprēķinā izšķiroša ir akciju iegādes vērtība. Ja darbinieks opciju izmantoja ar IIN atbrīvojumu un akcijas saņēma bez maksas, izmantošanas dienas tirgus vērtību nevar automātiski uzskatīt par viņa iegādes izdevumu. Ja ienākums no opcijas izmantošanas tika aplikts kā algota darba ienākums, likums savukārt paredz akciju tirgus vērtību izmantošanas dienā par to iegādes vērtību. Tādēļ darbiniekam jāsaglabā gan akciju iegūšanas un samaksas dokumenti, gan ziņas par izmantošanas brīdī piemēroto nodokļu režīmu.

Uzņēmuma pienākums parasti noslēdzas ar pareizu piešķīruma, izmantošanas un ar to saistītā ienākuma uzskaiti, savukārt vēlākas pārdošanas cenu un izdevumus pamato pats pārdevējs. Ja pārdošanas cena pārsniedz piemērojamo iegādes vērtību, rodas kapitāla pieaugums arī tad, ja sākotnējā akciju iegūšana bija atbrīvota no IIN. Tieši šī robeža starp akciju iegūšanu un atsavināšanu nosaka, kurā posmā atbildīgs ir darba devējs un kurā — darbinieks kā akciju īpašnieks.

Lasiet arī:

• Jaunuzņēmuma nodokļu atbalsts: atlaide darbiniekam atņem citus atvieglojumus
• Ieguldījumu vai vērtspapīru konts: atšķiras nodokļa brīdis
• Pašnodarbinātā nodokļi: ārvalstu rēķins var ieslēgt PVN pienākumu