Viltus attālināts darbs: avansa prasība nodod krāpnieku

Ja par attālināta darba iegūšanu prasa avansu, apturiet pieteikšanos: ASV Federālās tirdzniecības komisijas brīdinājums skaidri norāda, ka godīgs darba devējs neprasa kandidātam maksāt par darba vietu. Maksājumu var dēvēt par apmācību, aprīkojumu vai piekļuvi vakancei, taču nosaukums nemaina tā būtību. Pirms sūtāt naudu vai datus, noskaidrojiet uzņēmuma juridisko identitāti un patstāvīgi atrastā oficiālā kanālā pārliecinieties, ka tas tiešām atlasa darbiniekus.

Atsevišķs brīdinājuma signāls ir prasība atlases gaitā atklāt bankas piekļuves datus vai apstiprināt neskaidru darbību ar Smart-ID vai eParakstu. Noskaidrojiet, kādu pakalpojumu un darbību jums prasa apstiprināt, nevis paļaujieties uz vervētāja skaidrojumu sarakstē. Ticams amata nosaukums, pieklājīga saziņa un pat intervija vēl nepierāda, kas atrodas sarunas otrā pusē.

Piecu minūšu pārbaude pirms pieteikšanās

Pārbaudi sāciet pirms dokumentu vai finanšu informācijas nosūtīšanas. Tās uzdevums ir sasaistīt sludinājumu ar īstu uzņēmumu un konkrētu atlasi, nevis tikai atrast internetā tādu pašu nosaukumu.

1. Palūdziet darba devēja pilnu juridisko nosaukumu un reģistrācijas numuru. Uzņēmumu reģistra publiskā informācija par Latvijā reģistrētu juridisku personu bez maksas rāda nosaukumu, numuru, statusu, aktuālās amatpersonas un juridisko adresi. Salīdziniet datus ar sludinājumu; ārvalstu uzņēmumu meklējiet tā reģistrācijas valsts reģistrā. Reģistra ieraksts neapliecina konkrētā vervētāja pilnvaras.
2. Uzņēmuma vietni atrodiet patstāvīgi, nevis caur vervētāja atsūtītu saiti. Salīdziniet vakanci, pienākumus un kontaktus, pēc tam zvaniet uz vietnē norādīto numuru vai rakstiet uz tur publicēto adresi. Pajautājiet, vai uzņēmums atlasa cilvēkus tieši šim amatam un vai konkrētais cilvēks vai aģentūra drīkst runāt tā vārdā.
3. Apskatiet sūtītāja pilno e-pasta adresi, ne tikai redzamo vārdu. Salīdziniet tās domēnu ar uzņēmuma oficiālo vietni un, ja iespējams, pārbaudiet atbildes adresi. Līdzīgs nosaukums ar mainītu burtu vai citu galotni nav tas pats domēns; arī pareizi izskatīga adrese viena pati nav pietiekams pierādījums, tāpēc izmantojiet neatkarīgi atrasto kontaktu.
4. Noskaidrojiet, kā notiks intervija un kurš to vadīs. Ja atlase paliek tikai privātās ziņās un vervētājs izvairās no pārbaudes pie darba devēja, nesūtiet pases kopiju, bankas datus vai citus sensitīvus dokumentus. Ja saruna tomēr notiek, pēc tās pārbaudiet piedāvājumu, sazinoties pa uzņēmuma oficiālo tālruni vai e-pastu.
5. Katru maksājumu vai autentifikācijas pieprasījumu vērtējiet atsevišķi. Pārbaudiet maksājuma saņēmēju, summu un mērķi; Smart-ID vai eParaksta gadījumā noskaidrojiet, kādu darbību apstiprināsiet. Ja to nevar droši noskaidrot vai jums liek steigties, noraidiet pieprasījumu.

Ko rāda Latvijas sludinājuma piemērs

CERT.LV 2026. gada maija pārskatā aprakstīti portālā ss.lv ievietoti grāmatveža palīga vai asistenta darba piedāvājumi. Viltvārži uzdevās par darba devējiem un aicināja kandidātu ar Smart-ID attālināti „parakstīt līgumu”. Pieprasījums patiesībā attiecās uz kredītlīguma apstiprināšanu uz kandidāta vārda bez viņa ziņas.

Šajā gadījumā pazīstamā sludinājumu vietne un ierasts amata nosaukums palīdzēja sākt sarunu, bet krāpšanas mēģinājuma izšķirošais solis bija citas darbības pasniegšana par darba līguma parakstīšanu. Tāpēc pirms apstiprinājuma svarīgākais ir noskaidrot, kurā pakalpojumā un kādu juridisku darbību veiksiet. Ja tas ir aizdevums vai cita negaidīta darbība, noraidiet pieprasījumu; vervētāja solījums, ka „tā ir formalitāte”, nemaina apstiprinājuma saturu.

Ko atklāj naudas pieprasījums

Darba piedāvājumā var solīt ātru peļņu ar mazu piepūli un pēc tam prasīt samaksu par sākuma komplektu, kursu vai sertifikātu. Šādu maksu vērtējiet pēc tās funkcijas: ja tā ir nosacījums darba iegūšanai, kandidāts maksā par solījumu, nevis saņem algu. Arī apgalvojums, ka uzņēmums izdevumus vēlāk atlīdzinās, neatceļ sākotnējo pārskaitījumu un risku.

Cita shēma sākas ar šķietamu maksājumu kandidātam. Vervētājs var atsūtīt čeku un lūgt daļu summas pārskaitīt tālāk vai par to nopirkt dāvanu kartes. Čeks vēlāk var izrādīties nederīgs, kamēr kandidāta veiktais pārskaitījums jau ir aizgājis; tāpēc naudas parādīšanās kontā pati par sevi nepierāda, ka tā ir nopelnīta un neatgriezeniski saņemta. Ja darba sākšanai jums jākļūst par starpnieku svešas naudas pārsūtīšanā, pārtrauciet darījumu.

Ja nauda vai dati jau nodoti

Ja pārskaitījāt naudu vai atklājāt kartes vai internetbankas datus, nekavējoties sazinieties ar banku pa tās oficiālo tālruni. Pasakiet, kādi dati nodoti un kādi maksājumi veikti; lūdziet izvērtēt kartes vai piekļuves bloķēšanu un darījuma apturēšanas iespējas. Nesekojiet vervētāja sūtītai „naudas atgūšanas” saitei un nemaksājiet par šķietamu atmaksas noformēšanu.

Ja apstiprinājāt negaidītu Smart-ID vai eParaksta pieprasījumu, saglabājiet tā detaļas un nekavējoties sazinieties ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju un banku, ja darbība varētu skart jūsu finanses. Saglabājiet sludinājuma adresi, saraksti, saņemtās saites, maksājuma apliecinājumu un vervētāja kontaktus. Par iespējamu krāpšanu informējiet Valsts policiju, par aizdomīgu sludinājumu — portālu, bet par pikšķerēšanas saiti vai citu kiberincidentu — CERT.LV.

Ja nosūtījāt tikai CV, pārskatiet, kādi personas dati tajā bija, un pievērsiet uzmanību turpmākiem zvaniem vai ziņām, kurās pieminēts šis pieteikums. Saglabājiet saraksti, lai vēlāk varētu atšķirt īstu uzņēmuma atbildi no jauna pieprasījuma tajā pašā viltus atlases ķēdē. Iepriekšēja saziņa nav pamats bez pārbaudes apstiprināt maksājumu vai juridisku darbību.

Lasiet arī:

• NIS2 Latvijā: pirmais darbs nav audits, bet uzņēmuma statusa pārbaude