Latvijas IT tirgus nav apstājies: 765 vakances un 2608 eiro mediāna

Latvijas IT darba tirgū pieprasījums turpinās: izdosies.lv 2026. gada 22. oktobra pārskats uzrāda 765 brīvas darbvietas pārskatā definētajā nozarē otrā ceturkšņa beigās, bet pašā platformā — 228 aktīvus IT sludinājumus un 2608 eiro bruto mēneša algas mediānu sludinājumos, kuros mēneša alga norādīta. Šie rādītāji apliecina, ka darbinieki joprojām tiek meklēti, taču katrs aptver citu tirgus daļu.

Valsts kopējā aina ir mērenāka. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2026. gada otrā ceturkšņa beigās Latvijā bija 19,7 tūkstoši brīvu darbvietu, par 1,8% mazāk nekā gadu iepriekš; brīvas bija 2,1% no visām darbvietām. Septembrī publicētā statistika raksturo ceturkšņa beigas, savukārt oktobra pārskats tai pievieno vēlāk fiksētu sludinājumu un piedāvātās algas griezumu.

Ko ietver IT nozares darbvietu skaits

Brīvās darbvietas šajā rādītājā pieskaitītas uzņēmuma darbības nozarei, nevis darbinieka profesijai. CSP nozaru tabula tās dala pēc NACE 2.1 klasifikācijas; oktobra pārskats IT kopskaitam apvieno J un K sadaļu. J ietver arī izdevējdarbību, apraidi un satura producēšanu un izplatīšanu, bet K — telekomunikāciju, datorprogrammēšanu, konsultēšanu un citus informācijas pakalpojumus. Tāpēc apvienoto skaitu nevar pārdēvēt par programmētāju vakancēm.

Šāds nozares tvērums vienlaikus var ietvert tehniskus un netehniskus amatus. Piemēram, satura uzņēmums var meklēt redaktoru un nonākt apvienotajā nozares skaitā, savukārt banka, kas pieņem darbā programmatūras izstrādātāju, pēc pamatdarbības pieder finanšu nozarei. Tie ir klasifikācijas piemēri, nevis ziņas par konkrētu darba devēju vakancēm. Darba meklētājam nozaru skaitlis rāda pieprasījuma mērogu uzņēmumos, nevis pieejamo vietu sadalījumu pa specializācijām.

Otrā ceturkšņa beigās pārskatā definētajā nozarē bija arī 40 642 aizņemtas darbvietas. Aizņemto vietu skaits raksturo nozares nodarbinātības apjomu, kamēr brīvo vietu skaits rāda tobrīd neaizpildīto pieprasījumu. Oktobrī ceturkšņa beigās brīvā vieta jau var būt aizpildīta vai mainīta, tāpēc no valsts rādītāja nevar izveidot aktuālu piedāvājumu sarakstu. Arī salīdzinājums ar senākiem gadiem jālasa uzmanīgi: no 2026. gada statistika pārgāja uz NACE 2.1, un agrāk lietotās nozares robežas vairs pilnībā nesakrīt ar jaunajām.

Ko oktobrī rāda platformas sludinājumi

Aktīvs sludinājums ir kandidātam redzams piedāvājums konkrētajā vietnē, nevis valsts uzskaitīta darbvieta. Portāla IT kategoriju veido publicēti darba piedāvājumi, kamēr CSP skaita brīvās vietas uzņēmumos pēc to pamatdarbības. Šīs atšķirības dēļ sludinājumu skaitu nevar atņemt no nozares vakanču skaita, lai iegūtu šķietamu citur pieejamo darbvietu atlikumu.

Viena vakance var parādīties vairākos portālos, un darba devējs var meklēt kandidātu arī bez sludinājuma šajā vietnē. Tāpēc portāla skaitlis visprecīzāk raksturo izvēli, kuru attiecīgajā datumā varēja atrast izdosies.lv, nevis visu Latvijas tehnoloģiju amatu piedāvājumu. Savukārt nozares statistika ietver arī darba devējus, kuri sludinājuma publicēšanai izmanto citu kanālu.

Platformas pārskatā redzams arī plašāks sludinājumu klāsts ārpus IT, bet tas nepadara vietni par visu darba devēju reģistru. Redzamā izvēle ir atkarīga no tā, kuri uzņēmumi tur publicē vakances, kā tās kategorizē un cik ilgi sludinājumu atstāj atvērtu. Šie lēmumi var mainīt portālā redzamo piedāvājumu skaitu, pat ja darba devēju kopējā vajadzība tajā pašā laikā nemainās.

Kāpēc algu mediāna nav nozares alga

Atalgojuma rādītājs attiecas uz vēl šaurāku kopu nekā platformas IT sludinājumu skaits: tajā ietilpst tikai piedāvājumi ar norādītu mēneša algu. Mediāna ir šīs kopas viduspunkts, nevis aritmētiskais vidējais. Bruto summa ir pirms nodokļiem, tāpēc to nevar lasīt kā kandidāta saņemto summu kontā vai kā jau strādājošo cilvēku faktiskās algas statistiku.

Sludinājumi bez mēneša algas aprēķinā neiekļūst. Šādas atlases dēļ mediāna var atšķirties no vērtības, ko iegūtu, ja alga būtu zināma visiem platformas piedāvājumiem. Tā arī nepasaka, kā piedāvājumi sadalās starp jaunākajiem un pieredzējušajiem speciālistiem. Viena kopsumma nevar aizstāt atsevišķu amatu algu salīdzinājumu.

Atšķiras arī mērvienības: nozares brīvās darbvietas un portāla sludinājumi ir skaiti, bet mediāna ir naudas summa atlasē. Algu skaitlis nevar atbildēt, cik darba vietu pieejams, savukārt vietu skaits nepasaka, kāds atalgojums būs konkrētā darba līgumā. Šo datu kopu salikšana vienā reitingā radītu šķietamu precizitāti tur, kur atšķiras gan avots, gan novērošanas brīdis, gan atlases noteikumi.

Ko pieprasījums nozīmē konkrētam kandidātam

Kopējais nozares pieprasījums nedod atbildi par noteiktu profesiju un pieredzes līmeni. Iesācējs no brīvo vietu skaita nevar secināt, cik piedāvājumu paredzēti cilvēkiem bez iepriekšējas darba pieredzes; pieredzējis drošības vai datu speciālists no visu IT sludinājumu mediānas nevar noteikt sava profila atalgojumu. Šiem jautājumiem vajadzīgs amatu, prasību un algu sadalījums, kas publicētajos kopsavilkumos nav dots.

Darbinieku meklēšana turpinās arī laikā, kad valsts kopējais brīvo darbvietu skaits gada laikā sarucis. Darba meklētājam tas nozīmē reālu, bet nevienmērīgu piedāvājumu: konkrētās iespējas nosaka profesija, prasītā pieredze un tas, kurus darba devējus aptver izvēlētais sludinājumu portāls. Nākamais ikmēneša griezums parādīs, vai portālā redzamā izvēle saglabājas, bet nozares pieprasījuma pārmaiņām būs vajadzīgi nākamā ceturkšņa valsts dati.

Lasiet arī:

• EURES oktobra vakances: viens valodas vaicājums neatrod visu
• Latvijas Startup Visa dod trīs gadus — uzņēmuma progress jāpierāda agrāk
• WhatsApp sarunu slēdzene nav tas pats, kas visas lietotnes bloķēšana