Krājobligācijas vai depozīts: nodoklis un termiņš maina uzvarētāju

Ja uzkrājumu var atstāt līdz termiņa beigām, salīdzinātajos piedāvājumos krājobligācijas dod vairāk neto procentu gan pēc trim, gan pēc sešiem un divpadsmit mēnešiem. Valsts kases 12. oktobra emisijas piedāvājumā gada likmes šiem termiņiem bija 2,60%, 2,95% un 3,45%; procenti nav apliekami ar nodokli, minimālais ieguldījums ir 50 eiro, un valsts garantē ieguldītās summas un uzkrāto procentu izmaksu neatkarīgi no summas. INDEXO termiņdepozīta piedāvājumā attiecīgās efektīvās gada likmes ir 3,30%, 3,50% un 3,70% pirms nodokļa; minimums ir 100 eiro, bet norādītā noguldījumu aizsardzības robeža ir 100 000 eiro.

Augstāka bankas likme tātad pati par sevi nenozīmē lielāku saņemamo summu. Ja nauda var būt vajadzīga pirms termiņa, jāvērtē arī zaudētie procenti, iespējamā soda nauda un dienas līdz izmaksai. Pie 150 000 eiro noguldījuma atšķiras arī aizsargātā summa, tāpēc procentu salīdzinājums vien neatbild uz visu izvēles jautājumu.

Kāpēc nominālā likme maldina

Bankas procentiem piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli: VID nodokļa likmju skaidrojumā procentu ienākumam norādīti 25,5%. No katra bankā nopelnītā eiro pēc šā nodokļa paliek 74,5 centi. Krājobligāciju procentiem šādu atskaitījumu neveic, tādēļ salīdzināt bankas bruto likmi ar krājobligāciju neto likmi būtu divu atšķirīgu mēru salikšana blakus.

Svarīgs ir arī vienāds termiņš. Trīs mēnešu krājobligācijas gada likme dod procentus tikai par aptuveni ceturtdaļu gada; divpadsmit mēnešu likme prasa naudu atstāt ieguldījumā aptuveni četras reizes ilgāk. Īsāka termiņa atkārtošana negarantē to pašu gada rezultātu, jo nākamajam ieguldījumam piedāvātā likme var mainīties. Salīdzinājumā bankas likme ir norādīta kā efektīvā gada likme, un banka procentus pieskaita noguldījumam katru mēnesi; tādēļ īsākam periodam bankas peļņa aprēķinos pārvērsta atbilstoši termiņa daļai, nevis vienkārši dalot gada likmi.

Šajā likmju pārī bankai, lai pēc nodokļa apsteigtu krājobligācijas, efektīvajai gada likmei vajadzētu būt aptuveni 3,54% uz trim mēnešiem, 4,00% uz sešiem un 4,63% uz divpadsmit. Tie ir aprēķināti sliekšņi, nevis papildu tirgus piedāvājumi. Termiņš var mainīt uzvarētāju arī pie vienas bankas likmes: ja hipotētiski visiem trim termiņiem banka piedāvātu 3,80% efektīvo gada likmi, pēc nodokļa tā pārspētu salīdzinātās trīs mēnešu krājobligācijas, bet atpaliktu sešu un divpadsmit mēnešu salīdzinājumā.

Ko iegūst ar 1000, 10 000 un 150 000 eiro

Šie ir nosacīti neto procentu aprēķini no minētajām likmēm, pieņemot, ka ieguldījums paliek līdz termiņa beigām. Trīs un seši mēneši aprēķinā ir attiecīgi ceturtdaļa un puse gada. Bankas efektīvā gada likme pārrēķināta uz šo periodu, pēc tam atņemts nodoklis; krājobligācijām izmantota termiņam proporcionālā gada likmes daļa. Faktiskā izmaksājamā summa var nedaudz atšķirties konkrēto datumu, dienu skaitīšanas un noapaļošanas dēļ.

• Pie 1000 eiro krājobligācijas un depozīts attiecīgi dotu aptuveni 6,50 un 6,07 eiro pēc trim mēnešiem, 14,75 un 12,93 eiro pēc sešiem mēnešiem, 34,50 un 27,57 eiro pēc divpadsmit mēnešiem.
• Pie 10 000 eiro attiecīgie pāri būtu 65,00 un 60,72 eiro, 147,50 un 129,25 eiro, kā arī 345,00 un 275,65 eiro.
• Pie 150 000 eiro aprēķins rāda 975,00 un 910,74 eiro pēc trim mēnešiem, 2212,50 un 1938,81 eiro pēc sešiem mēnešiem, 5175,00 un 4134,75 eiro pēc divpadsmit mēnešiem.

Mazākajā scenārijā trīs mēnešu peļņas starpība ir tikai aptuveni 43 centi, bet lielākajā gada scenārijā tā pārsniedz 1000 eiro. Summas palielināšana nemaina to, kurš piedāvājums dod vairāk procentu par vienādu termiņu; tā palielina gan starpības vērtību, gan nozīmi garantijas robežai un priekšlaicīgas izņemšanas izmaksām. Aprēķins arī pieņem, ka izvēlētā likme attiecas uz visu noguldāmo summu.

Ko aizsargā garantija un kāda summa jāiegulda

Krājobligāciju valsts garantija attiecas uz ieguldīto summu un uzkrātajiem procentiem neatkarīgi no ieguldījuma apmēra. Salīdzinātajam bankas depozītam norādītā aizsardzības robeža ir 100 000 eiro. Tādēļ nosacītā 150 000 eiro noguldījumā vienā bankā vismaz 50 000 eiro pamatsummas pārsniegtu šo robežu; vērtējot segumu, nozīme ir arī pārējiem noguldījumiem tajā pašā bankā un uzkrātajiem procentiem.

Mazāku uzkrājumu gadījumā pieejamības slieksnis ir atšķirīgs: krājobligāciju var iegādāties no 50 eiro, bet salīdzināto bankas depozītu — no 100 eiro. Abi rakstā izmantotie mazākie scenāriji pārsniedz šos minimumus. Lielākajam scenārijam būtisks ir cits krājobligāciju nosacījums: vienā iegādes pieteikumā var ieguldīt ne vairāk kā 100 000 eiro, taču pieteikumu skaits nav ierobežots. Tātad 150 000 eiro ieguldījumam būtu vajadzīgi vismaz divi pieteikumi; kopējās valsts garantijas apmēru tas nemaina.

Bankas garantija ir aizsardzība noguldījuma nepieejamības gadījumā. Tā nenosaka, cik ātri klients var lauzt termiņdepozītu pēc savas vēlēšanās un ko šādā gadījumā zaudē. Šīs līguma sekas jāvērtē atsevišķi no bankas maksātnespējas riska un atsevišķi no termiņa beigās paredzētajiem procentiem.

Cik maksā nauda, kas vajadzīga agrāk

Krājobligāciju var dzēst pirms termiņa, taču krājobligāciju biežāk uzdotie jautājumi paredz ieguldītās summas saņemšanu pēc piecām darbdienām un iespēju pilnīgi vai daļēji zaudēt iepriekš saņemtos procentus. Precīzu izmaksājamo summu aprēķina pirmstermiņa dzēšanas pieteikuma brīdī. Līdz viena gada termiņam procentus parasti izmaksā dzēšanas dienā, tāpēc plānotā peļņa par pilnu termiņu nav droši pieskaitāma naudai, kas vajadzīga agrāk.

Salīdzinātā bankas depozīta cena ir konkrētāka: INDEXO skaidrojums par pirmstermiņa izbeigšanu paredz uzkrāto procentu zaudēšanu un līgumsodu 1% apmērā no sākotnējās noguldījuma summas; atlikumu sola izmaksāt vienas darbdienas laikā. Nosacītam 10 000 eiro noguldījumam tas nozīmētu 100 eiro līgumsodu papildus zaudētajiem procentiem, bet 150 000 eiro noguldījumam — 1500 eiro. Tas ir šīs bankas līguma piemērs, nevis visiem depozītiem kopīgs tarifs.

Ātrāka piekļuve naudai šeit maksā vairāk, nekā rāda vien procentu salīdzinājums. Ja 10 000 eiro būtu jāizņem pēc pusgada no divpadsmit mēnešu depozīta, pilna termiņa scenārijā paredzētie 275,65 eiro neto procenti vairs nebūtu iegūstami, un klāt nāktu 100 eiro līgumsods. Krājobligāciju pirmstermiņa rezultātu bez precīza dzēšanas datuma nevar izteikt vienā godīgā summā, turklāt pamatsummas saņemšanai jāparedz piecas darbdienas. Ja uzkrājuma vajadzības datums nav drošs, īsāks termiņš vai ārpus termiņa ieguldījuma atstāta naudas daļa var būt vērtīgāka par augstāku gada likmi.

Lasiet arī:

• SAFE vai konvertējams aizdevums: termiņa neesamība var dārgi atšķaidīt daļas
• Riska parāds vai kapitāls: mazāka atšķaidīšana var beigties ar dārgu termiņu
• Cloudflare Workers vai Vercel: viens etalontests neizvēlas uzvarētāju