Akumulējošs vai izmaksājošs ETF: naudas plūsma maina izvēli

Ja fonda ienākumi nav vajadzīgi ikdienas tēriņiem, akumulējoša ETF daļu klase parasti ir ērtāka kapitāla audzēšanai: fonds tos iegulda no jauna. Ja vajadzīga nauda, nepārdodot daļas, izmaksājoša klase to pārskaita investoram. Izmaksa pati par sevi gan nav papildu peļņa virs fonda kopējās atdeves.

Latvijas investoram šī izvēle jānošķir no konta nodokļu režīma. Parastā vērtspapīru kontā fonda izmaksa un peļņa no daļu pārdošanas ir atšķirīgi ienākumi; ieguldījumu konta režīmā nozīme ir arī tam, vai nauda paliek kontā vai tiek no tā izņemta. Tādēļ vienas un tās pašas daļu klases praktiskais iznākums ir atkarīgs gan no naudas vajadzības, gan no konta statusa.

Ko investors iegūst ar katru ienākumu izmantošanas veidu

Akumulējošā klasē fonds saņemtos ienākumus patur un reinvestē. Investoram nav jāveic atsevišķs pirkums par katru nelielo ienākumu summu, un nauda starp izmaksu un atkārtotu ieguldīšanu nepaliek ārpus tirgus. Reinvestēšana notiek fonda iekšienē: tā nenozīmē, ka investoram pēc katras sadales automātiski pieaug piederošo ETF daļu skaits.

Izmaksājošā klasē ienākums nonāk investora naudas kontā. To var tērēt, turēt rezervē vai ieguldīt atkal. Šāda piekļuve naudai ir noderīga, ja ieguldījumu portfelim jāsedz daļa izdevumu, taču atkārtota ieguldīšana var prasīt jaunu darījumu un ar to saistītas brokera vai valūtas maiņas izmaksas. Ja saņemtā nauda paliek neieguldīta, tā vairs nepiedalās fonda turpmākajā atdevē.

Izmaksājoša klase arī neatrisina vajadzību pēc noteiktas summas noteiktā datumā. Fonda sadalītais ienākums var mainīties, un izmaksas datums var nesakrist ar izdevumu termiņu. Savukārt akumulējošas klases īpašnieks, kuram vēlāk vajag naudu, var pārdot daļu no savām daļām; šāds darījums atšķiras gan no fonda ienākumu izmaksas, gan no tā nodokļu uzskaites.

Kāpēc cenu līkne var maldināt

Izmaksājošas klases daļas cena pēc ienākumu sadales var būt zemāka, jo daļa fonda vērtības ir pārskaitīta investoram. Ja salīdzina tikai daļu cenu pieaugumu, akumulējošā klase tāpēc var izskatīties pārāka arī tad, ja abu klašu ekonomiskais rezultāts ir līdzīgs. justETF skaidrojums par kopējo atdevi šādam salīdzinājumam izmanto pieņēmumu, ka izmaksājošās klases maksājumi tiek reinvestēti fondā.

Kopējā atdeve ļauj vērtēt ieguldījuma rezultātu kopā ar sadalītajiem ienākumiem. Tā nav prognoze par summu, kas konkrētam investoram paliks pēc nodokļiem un darījumu maksām. Cilvēkam, kurš izmaksas iztērē, turpmāk ieguldītā summa būs mazāka nekā tam, kurš tās iegulda no jauna; tas ir naudas izmantošanas, nevis cenu grafika jautājums.

Arī korektā kopējās atdeves salīdzinājumā jāsakrīt periodam un valūtai. Biržas darījuma cena un fonda daļas neto aktīvu vērtība var atšķirties, tāpēc rādītāji no dažādām vietnēm ne vienmēr ir tieši salīdzināmi. Pirms secināt, ka kāda daļu klase pelna vairāk, jānoskaidro, vai abos rādītājos ienākumu izmaksas apstrādātas vienādi un vai salīdzināts viens un tas pats fonds.

Parastā vērtspapīru kontā izmaksa un pārdošanas peļņa ir jānodala

Parastā kontā ETF izmaksātais ienākums nav tas pats nodokļu notikums, kas peļņa no daļu pārdošanas. VID materiāls par fonda apliecībām fonda izmaksātas dividendes raksturo kā ienākumu no kapitāla, bet ienākumu no ETF daļu atsavināšanas — kā kapitāla pieaugumu. Līdz ar to sadalītā ienākuma saņemšana un vēlāk veikta daļu pārdošana ir uzskaitāma atsevišķi, pat ja abi darījumi attiecas uz vienu ETF.

Akumulējošās klases īpašnieks nesaņem atsevišķu fonda izmaksu savā kontā. Tas neatbrīvo peļņu no nodokļa: ja daļas pārdod dārgāk par to iegādes vērtību, rodas kapitāla pieauguma jautājums. Saskaņā ar VID informāciju par kapitāla pieauguma nodokli ienākumam no kapitāla pieauguma kopš 2025. gada 1. janvāra piemēro 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Šo likmi nevar bez atsevišķas pārbaudes piedēvēt katram fonda maksājumam kā kapitāla pieauguma nodokli.

Izmaksājošas klases gadījumā jāzina, kā klasificēts tieši saņemtais maksājums un vai ārvalstī ir ieturēts nodoklis. Brokera pārskatā redzamā neto summa viena pati neatklāj visus aprēķinam vajadzīgos datus. Iegādes cenas, darījumu komisijas, pārdošanas ieņēmumi un fonda maksājumi jāspēj atšķirt, jo tie kalpo dažādu ienākumu aprēķināšanai. Arī ārvalstīm paredzētus skaidrojumus par ETF dividendēm nevar automātiski pārnest uz Latvijas rezidenta situāciju.

Ieguldījumu kontā svarīga ir izņemšana no konta

Ja konts atbilst Latvijas ieguldījumu konta režīma prasībām, fonda izmaksa, kas ienāk kontā un tur paliek, nav tas pats, kas naudas izņemšana personīgiem tēriņiem. VID skaidrojums par ieguldījumu kontu ienākuma gūšanas brīdi saista ar izmaksu no konta, kas pārsniedz tajā iemaksāto naudu. Tādējādi šādā kontā saņemtu ETF maksājumu var atstāt vai ieguldīt atkārtoti konta ietvaros, nepiemērojot katrai fonda izmaksai parasta vērtspapīru konta uzskaites loģiku.

Šī atšķirība var mazināt nodokļu uzskaites ietekmi uz izvēli starp daļu klasēm, taču tā nepārvērš izmaksājošu ETF par akumulējošu. Investoram joprojām jāizlemj, vai kontā saņemto naudu ieguldīt no jauna; kamēr tā stāv naudā, tā nav ieguldīta fondā. Izņemot no konta vairāk par iemaksāto summu, rodas apliekama ienākuma aprēķins, un konkrētu maksājumu vai ārvalstī ieturēta nodokļa uzskaitei var būt papildu nosacījumi.

Izšķirošs ir konta faktiskais nodokļu statuss, nevis brokera izmantotais nosaukums. Ārvalstu pakalpojuma gadījumā investoram jāpārliecinās arī par režīma prasību izpildi un konta paziņošanu VID. Ja konts tām neatbilst, pieņēmums, ka katra ETF izmaksa var palikt kontā bez parastajam režīmam raksturīgās nodokļu uzskaites, var novest pie kļūdaina abu klašu salīdzinājuma.

ISIN parāda, kuru daļu klasi pērkat

Fonda nosaukums viens pats ienākumu izmantošanas veidu neatklāj. Piemēram, Vanguard Vanguard FTSE All-World High Dividend Yield UCITS ETF klašu tabulā izmaksājošajai klasei norāda ISIN IE00B8GKDB10, akumulējošajai — IE00BK5BR626, bet abām — 0,29 % kārtējās izmaksas. Šeit ienākumu izmantošanas politika atšķiras, lai gan daļu klases pieder vienam fondam un tabulā norādītais kārtējo izmaksu rādītājs sakrīt.

ISIN ļauj sasaistīt brokera piedāvāto instrumentu ar pārvaldītāja dokumentos aprakstīto daļu klasi. Pēc tā var noskaidrot, vai ienākumus fonds reinvestē vai sadala, un izmaksājošajai klasei pārbaudīt izmaksu biežumu. Biržas simbols var mainīties atkarībā no tirdzniecības vietas un valūtas; arī vienā fondā piedāvāto klašu vēsturiskie rezultāti var aptvert atšķirīgus periodus.

Ja mērķis ir regulāri lietot fonda ienākumus, būtiska ir faktiskā izmaksu politika un vajadzība pēc šīs naudas. Ja mērķis ir turēt ienākumus ieguldītus, nozīme ir automātiskai reinvestēšanai, darījumu izmaksām un tam, vai nauda citādi paliktu neieguldīta. Šos apsvērumus var salīdzināt tikai pēc tam, kad skaidrs, ka brokera piedāvājumā tiešām izvēlēta iecerētā fonda daļu klase.

Lasiet arī:

• ETF vai atsevišķas akcijas: zemāka komisija vēl nenozīmē mazāku risku
• ETF vai indeksu fonds: vispirms salīdzini to pašu portfeli
• Patreon vai Ko-fi: 10% pret 5% nav viss izmaksu stāsts