ETF vai indeksu fonds: vispirms salīdzini to pašu portfeli

|Autors: QUASA redakcija|5 min lasīšanai
ETF vai indeksu fonds: vispirms salīdzini to pašu portfeli

ETF un indeksu fonds nav divas pretējas ieguldījumu kategorijas: indeksu fonds var būt arī biržā tirgots fonds. Investor.gov indeksu fonda definīcija aptver gan ETF, gan parastu ieguldījumu fondu, kas cenšas sekot izvēlētam indeksam. ETF raksturo daļu tirdzniecības veidu, bet indeksēšana — portfeļa pārvaldīšanas pieeju.

Latvijas ieguldītājam jāsalīdzina konkrēts UCITS ETF un konkrēts parasts UCITS indeksu fonds, kas piedāvā pēc iespējas līdzīgu ieguldījumu saturu. Vispirms jāsaskaņo indekss, aktīvu klase un valūtas risks; tikai pēc tam var spriest, kurā formā pirkums, regulāras iemaksas un turēšana izmaksās mazāk. Lēta darījuma cena nevar kompensēt portfeli, kura risks neatbilst sākotnējai izvēlei.

Vienāds indekss vēl negarantē identisku portfeli

Godīga salīdzinājuma sākums ir abu fondu ieguldījumu mērķis. Pasaules akciju indeksu un obligāciju indeksu salīdzināt pēc gada maksas būtu bezjēdzīgi, jo tiem atšķiras aktīvi un riski. Arī divi pasaules akciju fondi var sekot indeksiem ar atšķirīgu valstu, uzņēmumu izmēru vai nozaru aptvērumu. Fonda nosaukumā esošais vārds „pasaules” šo atšķirību neatrisina.

Pat pie viena indeksa fondi var izvēlēties atšķirīgu tā atveidošanas metodi: turēt visus indeksa vērtspapīrus vai reprezentatīvu izlasi. Tāpēc vienāds etalons nozīmē salīdzināmu mērķi, nevis obligāti vienādu katras akcijas vai obligācijas svaru portfelī. Jāsakrīt arī salīdzinātajai aktīvu klasei un būtiskajām riska pazīmēm. Ja vienam fondam ir valūtas riska ierobežošana, bet otram tās nav, tie ieguldītājam nedod to pašu rezultāta profilu.

Atsevišķi jānošķir daļu klases, kas dividendes izmaksā, no tām, kas tās uzkrāj fondā. Pirmajā gadījumā daļa atdeves nonāk ieguldītāja kontā; otrajā tā paliek fondā. Tas nemaina jautājumu par ETF vai parasta fonda tirdzniecības formu, taču maina naudas plūsmu un var sabojāt vienkāršu cenu grafiku salīdzinājumu.

Biržas cena un dienas vērtība darbojas citādi

ETF var pirkt biržas sesijas laikā par tajā brīdī pieejamo cenu un izmantot limita orderi. Parasta fonda darījumu parasti izpilda pēc neto aktīvu vērtības, ko aprēķina pēc tirdzniecības dienas beigām; pieteikuma iesniegšanas termiņš nosaka, kuras dienas vērtību piemēros. Vanguard ETF un fondu salīdzinājums skaidro šo cenu noteikšanas atšķirību, kā arī to, ka regulāri pirkumi iespējami abās formās. Tā norādītie minimālie ieguldījumi attiecas uz Vanguard ASV piedāvājumu, nevis uz Latvijas starpnieku tarifiem.

Biržas kotācija var būt augstāka vai zemāka par ETF daļai aprēķināto neto aktīvu vērtību. Pircējs redz pārdošanas piedāvājumu, bet pārdevējs — pirkšanas piedāvājumu; starpība starp tiem ir viena no darījuma izmaksām. Tādēļ intradienas kontrole pār limita cenu vēl nenozīmē, ka ETF būs lētāks par parastu fondu. Savukārt parastā fonda dienas vērtība nedod iespēju iepriekš fiksēt precīzu izpildes cenu.

Kopējās izmaksas ir atkarīgas arī no starpnieka

Nelielam UCITS ETF pirkumam fiksēta brokera komisija veido lielāku izmaksu daļu.

Fonda publicētā pastāvīgā maksa aptver tikai daļu no ieguldītāja izdevumiem. ESMA 2025. gada ziņojumā, kura fondu datu pamats ir 2023. gads, produkta un izplatīšanas izmaksas vērtētas atsevišķi: izplatīšana veidoja 48% no izlasē aplūkotajām UCITS kopējām izmaksām. Ziņojumā arī norādīts, ka ETF pirkšanas un pārdošanas cenu starpība var būt nozīmīga un mainās atkarībā no aktīviem, platformas un darījuma brīža. Šis Eiropas tirgus vidējais rādītājs nav konkrēta fonda vai Latvijas brokera cena.

ETF pusē saliec kopā fonda pastāvīgo maksu, brokera komisiju, iespējamo konta maksu, valūtas maiņas izdevumus un cenu starpību. Parastam indeksu fondam līdzās pastāvīgajai maksai var būt iegādes, izpirkšanas vai starpnieka pakalpojuma maksa. Viena un tā pati izmaksu pozīcija nedrīkst parādīties aprēķinā divreiz: vispirms jānoskaidro, kas jau ietverts publicētajā fonda rādītājā.

Fiksēta komisija sver īpaši daudz pie neliela, bieža pirkuma, jo to maksā par orderi, bet pastāvīgā fonda maksa ir saistīta ar ieguldītā kapitāla apmēru. Tāpēc vienādam portfelim salīdzini izmaksas pie savas iemaksas summas un pirkumu biežuma. Ja vēl jāizvēlas starpnieks, mazu orderu komisiju salīdzinājums palīdz novērtēt darījumu maksas ietekmi.

Regulāras iemaksas nosaka, cik ērts būs pirkums

Parastā fonda iemaksu parasti var noteikt kā naudas summu, ievērojot fonda noteikto minimumu. ETF iegāde biržā savukārt ir saistīta ar daļas tirgus cenu: ja brokeris neatļauj iegādāties daļēju daļu, pēc pirkuma kontā var palikt neieguldīts atlikums. Daļēju daļu un automātisku ETF pirkumu pieejamība ir brokera pakalpojuma nosacījums, nevis īpašība, ko garantē ETF apzīmējums.

Salīdzinot regulāras iemaksas, nozīme ir minimālajai summai, pirkuma biežumam un komisijai tieši automātiskajam orderim. Ja mazs ikmēneša maksājums katru reizi rada fiksētu izmaksu, zemāka fonda gada maksa var nedot gaidīto priekšrocību. Ja parasts fonds pieņem precīzu iemaksas summu bez pirkuma komisijas, tas var būt ērtāks ilgstošam plānam; citam investoram izdevīgāks būs ETF ar lētu automātisku iegādi.

Darījuma valūta nav tas pats, kas valūtas risks

ETF pirkuma valūta var mainīt maiņas izmaksas, lai gan pamatā esošais portfelis paliek tas pats.

Eiro iemaksājošam ieguldītājam jāatšķir ETF tirdzniecības valūta, fonda uzskaites valūta un portfeļa aktīvu valūtas. justETF skaidrojumā par valūtām tirdzniecības valūta ir tā, kurā daļu pērk konkrētajā biržā; fonda valūtā uzskaita tā neto aktīvu vērtību, bet ārvalstu aktīvu valūtas risks saglabājas arī tad, ja ETF daļa kotēta eiro.

Ja brokeris pirkumam konvertē eiro citā valūtā, maiņas maksa palielina iegādes izmaksas. Taču cita kotācijas valūta pati par sevi nepadara tā paša fonda pamataktīvus riskantākus vai drošākus. Salīdzinot fondus, atsevišķi noskaidro valūtas riska ierobežošanu: ar ierobežošanu un bez tās ieguldījuma atdeve eiro var atšķirties pat tad, ja abi fondi atsaucas uz vienu akciju indeksu.

Izsekošanas starpība parāda vairāk nekā gada maksa

Fonda ienesīguma starpība pret indeksu rāda, cik tuvu tas vēsturiski sasniedzis savu mērķi. justETF izmaksu skaidrojums norāda, ka publicētā pastāvīgā maksa neietver visus fonda iekšējos izdevumus un ka izsekošanas starpību var ietekmēt arī vērtspapīru aizdošanas ienākumi, nodokļi un portfeļa sastāva atšķirības. Tādēļ zemākā gada maksa pati par sevi negarantē mazāko faktisko atpalicību no indeksa.

Abi rezultāti jāvērtē vienā periodā, vienā valūtā un pret vienu indeksa versiju, ņemot vērā izmaksātās dividendes. Citādi atšķirība var rasties no mērīšanas veida, nevis no fonda pārvaldības. Vēsturiska izsekošanas starpība ir novērojums par pagātni, kamēr brokera komisija, pašreizējā fonda maksa un izvēlētais iemaksu ritms raksturo paredzamās iegādes izmaksas.

Ja abi UCITS produkti dod pietiekami līdzīgu ieguldījumu saturu un valūtas risku, izvēle sašaurinās līdz konkrētajam iegādes ceļam. ETF priekšrocība ir biržas cenas kontrole, ja komisija un cenu starpība ir pieņemama; parastā fonda priekšrocība var būt precīza iemaksas summa un vienkāršs regulārs pirkums. Ilgtermiņā noteicoša ir šī konkrētā portfeļa turēšanas un iegādes kopējā cena, nevis fonda saīsinājums nosaukumā.

Lasiet arī:

Dalīties:

Abonējiet mūsu jaunumu vēstuli

Saņemiet jaunākās Web3, MI un kriptovalūtu ziņas tieši savā e-pastā.

0