Latvijā izsniegtas 20+ fintech licences — mērķis ir uzņēmumi no ārvalstīm

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 12. oktobra paziņojumā vēstīja, ka Latvijas Banka kopš 2026. gada sākuma fintech uzņēmumiem izsniegusi vairāk nekā 20 licences; aģentūras direktore Ieva Jāgere mērķi formulēja šādi: „Vēlamies, lai šeit darbību attīstītu arī jauni ārvalstu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.” LIAA un FinTech Latvija asociācija Rīgā rīkoja darbnīcu aģentūras ārvalstu pārstāvjiem, kuri uzrunā uzņēmumus par darbības sākšanu Latvijā.

Publicētais skaits apzīmē atļaujas, nevis tikpat daudz jaunu uzņēmumu. Viena sabiedrība var saņemt vairākas licences dažādiem pakalpojumiem, bet uzņēmums ar jaunu atļauju var jau būt darbojies citā regulētā jomā. Kopskaits arī neatklāj, kuri saņēmēji jau apkalpo klientus un kuri vēl gatavojas sākt darbību.

Kopskaitā apvienotas atšķirīgas darbības

Gada apkopojumā ir nosauktas maksājumu iestādes, pūļa jeb kolektīvās finansēšanas platformas, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Tās ir atšķirīgas atļauju kategorijas, nevis viena licence, ko uzņēmumi izmanto dažādos veidos. Publiskotais kopskaits nav sadalīts pa kategorijām, tādēļ no tā nevar noteikt, kurš pakalpojumu veids veido lielāko daļu.

Maksājumu iestādes atļauja attiecas uz konkrētiem maksājumu pakalpojumiem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauja aptver tās darbības ar kriptoaktīviem, kuras uzņēmumam ir apstiprinātas. Ja biznesa modelī vajadzīgi abi pakalpojumu veidi, katra darbības daļa jāvērtē atbilstoši tai piemērojamajām prasībām. Maksājumu atļauja pati par sevi neaptver kriptoaktīvu pakalpojumus.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs saved kopā uzņēmējdarbības projekta īpašnieku, kas meklē finansējumu, un ieguldītājus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības licence savukārt attiecas uz ieguldījumu pakalpojumiem finanšu instrumentu tirgū. Šīs atšķirības ir svarīgas, vērtējot nozares attīstību: atļauja maksājumu veikšanai un atļauja starpniecībai ieguldījumos nerada vienādu pakalpojumu piedāvājumu vai vienādas attiecības ar klientiem.

Tādēļ vienots licenču skaits rāda regulatora pieņemto lēmumu apjomu, bet maz pasaka par to, kurās fintech jomās pieaug jaunu dalībnieku skaits. Šim secinājumam vajadzīgs sadalījums gan pēc atļauju veida, gan pēc saņēmēja. Bez tā dažādas pārmaiņas tirgū paliek apvienotas vienā rādītājā.

Vienam uzņēmumam licences var piešķirt kopā vai secīgi

Latvijas Bankas 8. jūlija lēmumā par Nodu Digital SIA vienai sabiedrībai piešķirta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licence un maksājumu iestādes licence. Pirmā atļauj pārvest kriptoaktīvus klientu vārdā un apmainīt tos pret naudas līdzekļiem; otrā ļauj veikt bezkonta naudas pārvedumus. Tātad atsevišķas tiesības sniegt pakalpojumus palielina licenču kopskaitu, lai gan saņēmējs ir viens.

Nodu Digital piemērs arī parāda, kāpēc kategoriju nosaukumi vien nesniedz pilnu priekšstatu par uzņēmuma darbību. Maksājumu iestādes licence neapzīmē jebkuru iespējamo maksājumu pakalpojumu: būtiski ir tas, kas atļauts konkrētajā lēmumā. Tāpat kriptoaktīvu licence jālasa kopā ar tajā uzskaitītajām darbībām. Uzņēmumiem ar līdzīgu licenču kombināciju apstiprināto pakalpojumu klāsts var atšķirties.

Licences var pienākt arī dažādos brīžos: Latvijas Bankas lēmums par Neverless SIA rāda, ka uzņēmums kriptoaktīvu pakalpojumu licenci saņēma 2026. gada maijā, bet 30. septembrī tam piešķīra maksājumu iestādes licenci kredītpārvedumiem un regulārajiem maksājumiem. Šajā gadījumā vēlākais lēmums paplašināja jau licencētas sabiedrības atļauto darbību. Kopskaitā šāds papildinājums izskatās kā vēl viena licence, lai gan tas nenozīmē vēl viena uzņēmuma ienākšanu tirgū.

Abi gadījumi parāda atšķirību, ko kopējā statistikā nevar redzēt: Nodu Digital atļaujas saņēma vienā lēmumā, savukārt Neverless pievienoja maksājumu pakalpojumu atļauju jau esošai kriptoaktīvu licencei. Lai saskaitītu unikālos saņēmējus vai jaunus tirgus dalībniekus, licences būtu jāsasaista ar konkrētajām sabiedrībām un to iepriekšējo statusu.

Ārvalstu piesaistei svarīga ir skaidra licencēšanas vide

Darbnīca ārvalstu pārstāvjiem saista licencēšanas rezultātu ar uzņēmumu piesaisti. Pārstāvjiem jāspēj izskaidrot, kāda atļauja paredzētajam pakalpojumam nepieciešama, kā notiek saziņa ar regulatoru un kā uzņēmums var veidot darbību Latvijā. Šāds skaidrojums ir īpaši nozīmīgs uzņēmumam, kura iecere aptver vairākus regulētus pakalpojumus: tam jāzina katras atļaujas robežas.

Licenču izsniegšana dod konkrētus piemērus šīm sarunām, bet ārvalstu uzņēmumu piesaiste vēl ir mērķis. Darbnīca pati par sevi nav lēmums par kāda uzņēmuma ienākšanu Latvijā, un kopējais licenču skaits nenošķir vietējas izcelsmes saņēmējus no ārvalstu uzņēmumu veidotām sabiedrībām. Arī uzņēmuma reģistrācija Latvijā viena pati neatklātu, kur atrodas tā komanda vai kur rodas tā saimnieciskās darbības apjoms.

Licencēšanas process var sākties ar konsultācijām un turpināties līdz regulatora lēmumam, kam seko paša uzņēmuma pakalpojuma ieviešana. Šie posmi atbild uz dažādiem jautājumiem: interese par Latviju rāda iespējamu pieprasījumu, licence apliecina piešķirtās tiesības, bet klientu apkalpošana rāda faktisku darbību. Tos apvienojot, būtu pārspīlēta gan šābrīža tirgus izaugsme, gan jau sasniegtais ārvalstu piesaistes rezultāts.

Atļauja ir sākuma punkts, nevis darbības rezultāts

Regulatora lēmums nosaka, kādus pakalpojumus sabiedrība drīkst sniegt. Tas neatspoguļo klientu skaitu, veikto darījumu apjomu, ieņēmumus vai datumu, kad pakalpojums kļuvis pieejams. Šī robeža ir būtiska arī Latvijas ekonomikai: jauna atļauja var dot pamatu turpmākam darbam, taču tās izsniegšana vēl neparāda, cik daudz darba vietu vai pakalpojumu eksporta radīts.

Daļa saņēmēju var izmantot licenci, lai sāktu jaunu pakalpojumu, bet citi ar papildu atļauju var paplašināt jau esošu piedāvājumu. Šīs situācijas atšķiras gan uzņēmuma attīstības posmā, gan iespējamajā ietekmē uz nozari. Tāpēc līdzās licenču skaitam nozīmīgi būs dati par unikālajiem saņēmējiem, to izcelsmi un faktisko darbību Latvijā. Tie ļautu redzēt, vai ārvalstu uzņēmumu uzrunāšana pārvēršas pastāvīgā klātbūtnē Latvijas fintech tirgū.

Lasiet arī:

• Intercom vai Zendesk: MI atrisinājuma maksa var pārsniegt licences cenu
• Mintos vai PeerBerry: 60 dienu atpirkums neaizstāj licenci
• Linear vai Jira: lētāka licence var prasīt vairāk administrēšanas