Latvijas fintech uzņēmumu skaits: 164 un 127 raksturo atšķirīgus tirgus

Venture Faculty un Dealroom ainavas atjauninājumā, kas publicēts 15. oktobrī, 2026. gada kartē iekļauti 164 ar Latviju saistīti fintech uzņēmumi, salīdzinot ar 149 iepriekšējā kartē. Šis skaits aptver aktīvus uzņēmumus, kas ar tehnoloģijām sniedz vai atbalsta finanšu pakalpojumus un atbilst vismaz vienam saiknes ar Latviju kritērijam: reģistrācija, Latvijas Bankas licence, komanda vai birojs valstī, vai Latvijas dibinātāji.

12. oktobra LIAA publikācijā norādīts, ka Latvijā darbojas 127 fintech uzņēmumi, bet tai pievienotie nodarbinātības un finanšu rādītāji attiecas uz 2024. gadu. Publikācija nesniedz atsevišķu atskaites dienu uzņēmumu skaitam un neuzskaita atlases kritērijus. Tādēļ abus skaitļus nevar salīdzināt kā vienādi veidotas uzņēmumu kopas.

Ko aptver katrs uzņēmumu skaits

Plašajā kartē pietiek ar vienu skaidru saikni ar Latviju. Tādēļ līdzās vietēji reģistrētam uzņēmumam tajā var būt ārvalstu grupas filiāle, uzņēmums ar komandu Latvijā vai ārvalstīs reģistrēts Latvijas dibinātāju uzņēmums. Savukārt formulējums „Latvijā darbojas” raksturo uzņēmumus ar darbību valstī. Tas pats par sevi vēl neatklāj, vai šajā uzskaitē pietiek ar licenci, pārstāvniecību vai dibinātāju izcelsmi.

Abu publikāciju robežas var salikt blakus pēc vienādiem jautājumiem:

• Periods: ainavas karte ir ikgadējs atjauninājums ar salīdzinājumu pret iepriekšējo karti; valsts platformas skaits publicēts oktobrī bez atsevišķi norādīta uzskaites datuma. Platformas ekonomiskie rādītāji ir par agrāku pārskata gadu.
• Ģeogrāfija: ainavas karte ietver arī ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus ar noteiktu saikni ar Latviju; valsts platforma runā par uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā.
• Uzņēmuma atlase: kartē nosaukti reģistrācijas, licences, vietējās komandas vai biroja un Latvijas dibinātāju kritēriji; valsts platformas publikācija tikpat detalizētu kritēriju sarakstu nesniedz.

Šī robeža ir svarīga, jo juridiskā adrese un uzņēmējdarbības klātbūtne ir dažādi fakti. Ārvalstīs reģistrēts Latvijas dibinātāju uzņēmums var būt iekļauts kartē arī tad, ja tā ieņēmumi un nodokļi tiek uzskaitīti citur. Savukārt ārvalstu grupas vietējā filiāle var piedalīties Latvijas tirgū, lai gan tās dibinātāji nav no Latvijas. Viena uzņēmuma saiknes var arī pārklāties.

Publicētie kopskaiti neparāda, kuri uzņēmumi ir abos sarakstos. Līdz ar to to starpība nav precīzs ārvalstīs reģistrēto Latvijas fintech uzņēmumu skaits un arī ne uzņēmumu skaits, kas būtu pametuši valsti. Šādam secinājumam būtu vajadzīgi salīdzināmi uzņēmumu saraksti un vienādi piemēroti atlases noteikumi.

Kartes pieaugums atspoguļo arī saraksta atjaunošanu

Jaunajā kartē ir 45 jaunpienācēji un 119 uzņēmumi, kas saglabāti no iepriekšējās kartes; aptuveni 30 iepriekšējo dalībnieku ir izņemti. Izņemšanas iemesli var būt darbības pārtraukšana, apvienošanās, darbības pārcelšana prom no Latvijas vai neatbilstība fintech definīcijai. Daži saglabātie uzņēmumi redzami ar jaunu nosaukumu, pēc iegādes vai citā kategorijā. Tāpēc kartes kopskaita pieaugums nav pielīdzināms vienā gadā Latvijā nodibināto uzņēmumu skaitam.

Kartes veidotāji uzņēmumus iedala pēc to galvenā produkta. Tajā līdzās maksājumu un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ietilpst kriptoaktīvu, datu, programmatūras un regulējuma atbilstības risinājumu veidotāji. Šāds tvērums palīdz saskatīt ekosistēmas darbību pāri licencēto finanšu iestāžu robežām. Produkta kategorija tomēr nenosaka, kurā valstī uzņēmumam ir juridiskā persona, darbinieki vai ieņēmumi.

Atšķiras arī tas, kurām sabiedrībām piesaistīti ekonomiskie rezultāti. Ainavas atjauninājumā finanšu rādītāji apkopoti par kartē esošajiem uzņēmumiem ar juridisku personu Latvijā, izmantojot gada pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. Ja jaunāks pārskats vēl nebija pieejams, izmantoti pēdējie pieejamie skaitļi. Tādēļ kartes uzņēmumu kopskaits un tās saimnieciskie rādītāji aptver atšķirīgas uzņēmumu kopas pat vienas publikācijas ietvaros.

Valsts platformas publikācijā uzņēmumu skaits atrodas līdzās agrāka gada nodarbinātības, apgrozījuma, peļņas un nodokļu datiem. Šo rādītāju tuvums tekstā nenozīmē, ka tiem visiem ir viens atskaites brīdis vai precīzi tā pati uzņēmumu atlase. Vietējās ekonomiskās ietekmes salīdzināšanai vajadzīgs vienāds pārskata periods un skaidri definēta uzņēmumu kopa.

Regulatora reģistrs rāda pakalpojumu tiesības

Latvijas Bankas tirgus dalībnieku reģistrā maksājumu pakalpojumu sniedzēji sadalīti licencētās un reģistrētās iestādēs, un atsevišķi redzama dibināšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvība; ieguldījumu un kriptoaktīvu tirgum ir savi segmenti. Reģistra pamatjautājums ir, kam ir tiesības sniegt noteiktu regulētu pakalpojumu Latvijā. Tajā var būt arī citā Eiropas Savienības valstī atļauju saņēmuši uzņēmumi, kas pakalpojumu sniedz pārrobežu režīmā.

Licence ir viens no veidiem, kā uzņēmums var nonākt ekosistēmas kartē, taču fintech uzņēmums var būt arī tehnoloģiju piegādātājs bez attiecīgās finanšu pakalpojumu licences. Reģistrā redzamā pārrobežu pakalpojumu sniegšana pati par sevi vēl nepasaka, vai uzņēmumam ir komanda, birojs vai juridiska persona Latvijā. Tāpēc reģistra ierakstu summēšana nedod ne kartes kopskaitu, ne valsts platformas vietējās darbības novērtējumu.

Nākamā iespēja precizēt vietējās uzskaites robežu būs FinTech Latvija asociācijas ikgadējais Fintech Pulse pārskats, kura prezentācija paredzēta 27. novembrī. Tad kļūs redzams, vai līdz ar jaunākajiem nozares datiem tiks publiskoti arī vienoti uzņēmumu atlases kritēriji.

Lasiet arī:

• Latvijā izsniegtas 20+ fintech licences — mērķis ir uzņēmumi no ārvalstīm
• Meta veido uzņēmumu MI platformu, bet vēl neatklāj cenu un pārvaldības rīkus
• Latvijā izsniegtas vairāk nekā 20 fintech licences — sarakstu vēl jāpārbauda