Patiesā labuma guvēja maiņa: uzņēmumam ir tikai 14 dienas

|Autors: QUASA redakcija|5 min lasīšanai
Patiesā labuma guvēja maiņa: uzņēmumam ir tikai 14 dienas

Saskaņā ar likuma 18.² pantu kapitālsabiedrībai izmaiņas ziņās par patieso labuma guvēju (PLG) jāpiesaka Uzņēmumu reģistram nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas uzzināšanas dienas. Termiņš attiecas gan uz paša PLG maiņu, gan uz izmaiņām jau reģistrētajās ziņās par viņu.

Vispirms sabiedrībai jānoskaidro, kura fiziskā persona pēc izmaiņām īsteno kontroli un kādā veidā tas notiek. Pēc tam jāsagatavo šīs personas dati, ziņas par kontroles apjomu un, ja kontrole ir netieša, informācija par starpniekiem. Īpašnieku ķēdes izpēte un pieteikuma iesniegšana ir atsevišķi darbi, taču izpēte neaptur iesniegšanas termiņu.

Kad sākas iesniegšanas termiņš

Termiņa sākumpunkts ir diena, kad kapitālsabiedrība uzzina attiecīgo informāciju, nevis diena, kad valde pabeidz kontroles ķēdes pārbaudi. Ziņa par daļu pārdošanu, balsstiesību vienošanos vai izmaiņām sabiedrībā, kurai pieder Latvijas uzņēmums, tāpēc jāizvērtē uzreiz. Vārds „nekavējoties” arī nozīmē, ka pēdējā pieļaujamā diena nav paredzēta kā parastais iesniegšanas datums.

Pieteikums var būt vajadzīgs pat tad, ja galīgā fiziskā persona paliek tā pati. Ja dalībnieks vai cita persona, ar kuras starpniecību PLG īstenoja kontroli, zaudē savu statusu, sabiedrība piesaka PLG maiņu vai apliecina, ka PLG nav mainījies, un norāda jauno starpnieku. Piesakot izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku, akcionāru vai valdes locekļu sastāvā, pieteikumā jāiekļauj arī aktuālā PLG informācija.

Tieša kontrole: pārbaudīt daļas un lēmumu tiesības

SIA dalībnieku balsojums parāda, kā viena fiziskā persona var īstenot kontroli caur vairākiem starpniekiem.

Uzņēmumu reģistra skaidrojums norāda, ka kapitālsabiedrības PLG ir fiziskā persona, kurai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 25 % kapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju, vai kura sabiedrību kontrolē citādi. Tiešas kontroles pārbaudē sāk ar dalībnieku vai akcionāru sastāvu un balsstiesībām. Ja fiziskā persona pati ir dalībnieks un nerīkojas citas personas labā, kontroles ceļš līdz sabiedrībai ir tiešs.

Daļu īpatsvars tomēr neatklāj visas lēmumu pieņemšanas tiesības. Balsstiesību vienošanās var ļaut vienai personai noteikt, kā balso citi, savukārt tiesības iecelt valdes vai padomes vairākumu var dot faktisku ietekmi arī personai ar mazāku līdzdalību. Tādēļ jāsalīdzina formālās īpašumtiesības ar vienošanos un pilnvarojumu saturu, nevis jāpaļaujas tikai uz dalībnieku sarakstu.

Netieša kontrole: izsekot katram ķēdes posmam

Ja tiešais dalībnieks ir juridiska persona, pārbaude turpinās pie tās īpašniekiem un personām, kuras nosaka tās lēmumus. Tā rīkojas katrā nākamajā posmā, līdz ir noskaidrota fiziskā persona. Pieteikumam jāparāda, ar kuru personu starpniecību viņa kontrolē Latvijas kapitālsabiedrību un vai šī kontrole izriet no īpašumtiesībām, pilnvarojuma, darījuma attiecībām vai cita mehānisma.

Ķēde var sadalīties vairākos atzaros. Ja viena fiziskā persona kontrolē vairākas juridiskās personas, kuras savukārt ir Latvijas sabiedrības dalībnieki, jāvērtē viņas iespēja ietekmēt lēmumus caur visiem atzariem kopā. Vienas starpnieksabiedrības līdzdalības aplūkošana atsevišķi šādā situācijā var dot nepilnīgu priekšstatu par faktisko kontroli.

Par katru posmu ir lietderīgi saglabāt pamatojumu, kas sasaista attiecīgo dalībnieku ar nākamo personu ķēdē: piemēram, ziņas par līdzdalību un dokumentus par balsstiesībām vai pilnvarojumu, ja uz tiem balstīts secinājums. Sabiedrībai šis dokumentārais pamatojums jāglabā un jāaktualizē. Uzņēmumu reģistrs to var pieprasīt, lai pārliecinātos par iesniegto ziņu ticamību.

Kādas ziņas savākt, arī par ārvalstnieku

Ārvalstnieka identificējošās ziņas jāsasaista ar kapitālsabiedrības kontroles ķēdes posmiem.

Par katru noskaidroto PLG jāsagatavo vārds, uzvārds, personas kods, ja tāds ir, valstspiederība vai visas valstspiederības un pastāvīgās dzīvesvietas valsts. Jānorāda arī kontroles veids un apjoms. Ja kontrole izriet no kapitāla daļām vai balsstiesībām, apjoms jāizsaka atbilstoši šīm tiesībām; ja tas balstās uz citu mehānismu, jāapraksta attiecīgās kontroles saturs.

Personai bez Latvijā piešķirta personas koda papildus vajadzīgs dzimšanas datums, mēnesis un gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, kā arī valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi. Personai ar Latvijā piešķirtu personas kodu šīs papildu dzimšanas un dokumenta ziņas pieteikumā nenorāda. Tādēļ ārvalstnieka gadījumā vispirms jānoskaidro, vai viņam Latvijas personas kods ir piešķirts.

Netiešas kontroles gadījumā vajadzīgi arī starpnieku dati. Par juridisku personu sagatavo nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; par fizisku personu — vārdu, uzvārdu un likumā prasītās identificējošās ziņas. Ja ķēdē ir ārvalstu sabiedrības, katra posma dati jāsasaista ar nākamo tā, lai būtu saprotams ceļš no PLG līdz Latvijas uzņēmumam. Pēc pieprasījuma reģistrs var prasīt arī PLG identitāti apliecinošu dokumentu, piemēram, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu.

Pieteikums un kontrolsaraksts

SIA PLG pakalpojuma kopsavilkumā kā iesniedzamais dokuments norādīta veidlapa KR18; pieteikumu var iesniegt e-pakalpojumā vai nosūtīt pa pastu. Turpat norādīts īpašs gadījums: ārvalstniekam bez Latvijas personas koda, kuram ir aprakstītā tiesiskā saikne ar Latviju, iesniedzama anketa ziņu iekļaušanai Fizisko personu reģistrā. Pieteikumu parasti paraksta valde, bet dalībnieks var sniegt ziņas par attiecīgā dalībnieka PLG likumā paredzētajā kārtībā.

Ja PLG ziņas tiek pieteiktas kopā ar dalībnieku vai valdes izmaiņām, tās iekļauj attiecīgajā izmaiņu pieteikumā. Pirms iesniegšanas pieteikuma dati jāsalīdzina ar sabiedrības glabāto pamatojumu: īpaši PLG identitāte, starpnieku nosaukumi, kontroles veids un apjoms. Šāds pārbaudes posms palīdz pamanīt, ka ķēde ir aprakstīta tikai līdz juridiskajai personai vai ka pieteikumā trūkst kāda starpnieka.

  1. Fiksējiet dienu, kad sabiedrība uzzināja par izmaiņām, un noskaidrojiet, kuras PLG ziņas tās skar.
  2. Pārbaudiet tiešos dalībniekus, akcionārus, balsstiesības un vienošanās, kas ietekmē lēmumus.
  3. Katru juridiskās personas atzaru izsekojiet līdz fiziskajai personai; pierakstiet kontroles veidu un apjomu.
  4. Sagatavojiet PLG un starpnieku identificējošās ziņas. Personai bez Latvijas personas koda pārbaudiet arī prasītās dzimšanas un dokumenta ziņas.
  5. Saglabājiet dokumentāro pamatojumu un salīdziniet to ar pieteikumā ierakstīto ķēdi.
  6. Parakstiet un iesniedziet pieteikumu nekavējoties, skaitot likumā noteikto termiņu no informācijas uzzināšanas dienas.

Lasiet arī:

Dalīties:

Abonējiet mūsu jaunumu vēstuli

Saņemiet jaunākās Web3, MI un kriptovalūtu ziņas tieši savā e-pastā.

0