LIAA uzskaita 886,8 miljonus eiro — tā vēl nav faktiski ieguldīta nauda

Ekonomikas ministrijas 2. oktobra paziņojumā teikts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2026. gada deviņos mēnešos piesaistīto investīciju projektu plānotā kopvērtība sasniegusi 886,8 miljonus eiro jeb gandrīz 90% no gada mērķa; projektu īstenošana atkarībā no to rakstura var ilgt no viena līdz pieciem gadiem. Rezultātu apsprieda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits un LIAA direktore Ieva Jāgere. Faktiskie ieguldījumi tiek veikti pakāpeniski.

Latvijas Radio reportāžā par to pašu 2. oktobra rezultātu minēti 19 reģistrēti projekti no 15 valstīm un viena miljarda eiro gada mērķis; pieci projekti ir digitālo tehnoloģiju jomā, četri — enerģētikas sistēmās, trīs — ilgtspējīgā bioekonomikā. Paziņotais apjoms raksturo investoru iecerēto projektu kopējo mērogu Latvijā; tas nav pārskats par summu, kas jau samaksāta par aktīviem, būvniecību vai darbības sākšanu. LIAA uzskaitē rezultāts rodas agrāk nekā visa projekta naudas plūsma.

Kas nepieciešams, lai projektu ieskaitītu

LIAA direktore Ieva Jāgere LETA ziņā uzskaiti raksturoja kā balstītu uz «investoru solījumiem veikt konkrēto investīciju Latvijā» un skaidroja, ka projekta atzīšanai par veiksmīgu vajadzīgs reģistrēts uzņēmums, darbā pieņemti darbinieki un publisks paziņojums par plānoto ieguldījumu; ziņā kopvērtība noapaļota līdz 887 miljoniem eiro. Šādi kritēriji atdala konkrētu investora apņemšanos no sarunas par iespējamu projektu. Taču reģistrācijas brīdī tā nav atskaite par visiem vēlāk paredzētajiem maksājumiem.

Vienā kopsummā nonāk dažāda lieluma un ilguma ieceres. To saskaitīšana parāda, cik liels ir piesaistīto projektu portfelis, taču neatklāj, kāda daļa no katra projekta finansējuma jau izlietota. Piemēram, uzņēmums var sākt darbību un pieņemt pirmos darbiniekus, kamēr lielākās izmaksas par aprīkojumu vai infrastruktūru vēl tikai gaidāmas. Darbinieku pieņemšana rāda, ka darbība ir sākta, bet nedod iespēju izsecināt, cik liela daļa no pieteiktā ieguldījuma jau izlietota.

Kur paliek starpība starp ieceri un izdevumiem

Projektu izpildes laikā LIAA seko, cik lielā apmērā investori īsteno sākotnēji pieteikto. Vērtējums balstās arī investora sniegtajās ziņās par Latvijā ieguldītajiem aktīviem un izmaksām. Daļa finansējuma var ienākt no mātesuzņēmuma vai citas grupas sabiedrības, tāpēc atsevišķa Latvijas uzņēmuma gada pārskats ne vienmēr sniedz pilnu priekšstatu par visas ieceres finansēšanu.

Plānotās vērtības pārvēršana faktiskā ieguldījumā var prasīt vairākus secīgus posmus: sagatavot projektu, saņemt vajadzīgās atļaujas, veikt pirkumus un sākt paredzēto darbību. Ietekmes uz vidi novērtējums, ja tas konkrētajam projektam vajadzīgs, var aizkavēt brīdi, kad lielākie tēriņi un projekta ietekme kļūst redzama. Tāpēc viena kalendārā gada piesaistes rādītājs un tā paša gada faktiskie ieguldījumi nav savstarpēji aizstājami lielumi. Projekta plānotā vērtība piesaistes rādītājā tiek ieskaitīta jau pēc reģistrēšanas, kamēr tēriņi rodas vēlāk, tiem faktiski notiekot.

Pastāv arī izpildes risks: sākotnējais apjoms ir investora plāns, bet projekta gaitā apstākļi un termiņi var mainīties. Publicētajā kopsummā nav sadalījuma pa jau samaksātām un vēl plānotām summām, tādēļ no tās nevar aprēķināt šā gada faktisko ieguldījumu apjomu. Tas neapšauba reģistrēto projektu sākšanu, bet nosaka, ko no piesaistes rādītāja var secināt par jau veiktiem ieguldījumiem.

Kādas nozares veido projektu portfeli

Visvairāk reģistrēto projektu ir digitālo tehnoloģiju jomā; tai seko enerģētikas sistēmas un ilgtspējīga bioekonomika. Kopējais nozaru loks ietver arī nekustamo īpašumu, aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģijas, finanšu tehnoloģijas un loģistiku. Šāds sadalījums raksturo projektu veidus, kuros investori iecerējuši attīstīt darbību Latvijā, nevis jau veikto maksājumu struktūru.

Projektu skaits un to vērtība nav viens un tas pats. No tā, ka digitālajā jomā ir vairāk ieceru, neizriet, ka tieši tai pieder lielākā daļa kopējās summas: viena enerģētikas vai nekustamā īpašuma iecere var prasīt lielāku kapitālu nekā vairāki mazāki projekti. Publicētais rezultāts nesniedz katras nozares plānotās vērtības un izlietotā finansējuma salīdzinājumu, tāpēc nozaru līderi pēc naudas apjoma nav nosakāmi. Nosacīti IT biroja sākotnējais ieguldījums var būt neliels pret kapitālietilpīgu enerģētikas projektu, bet radīt darbavietas un nodokļu ieņēmumus; vienāda projektu skaita ekonomiskā ietekme tādēļ var būt atšķirīga.

Kas nosaka gada mērķa izpildi

Starpība līdz gada mērķim ir 113,2 miljoni eiro, ja no viena miljarda atņem publiskoto plānoto projektu kopvērtību. Tā ir aritmētiska starpība projektu piesaistes uzskaitē, nevis summa, kas investoriem vēl jāiztērē līdz gada beigām. LIAA vadītāja sagaida, ka turpmāk reģistrētās ieceres ļaus mērķi sasniegt un, iespējams, pārsniegt. Šī prognoze attiecas uz jaunu projektu pievienošanu portfelim. Mērķa sasniegšanu varētu nodrošināt arī viena liela projekta reģistrēšana, tādēļ projektu skaits pats par sevi neparāda, cik tālu vēl jāvirzās līdz mērķim.

Gada noslēguma uzskaite parādīs, cik daudz plānoto projektu vērtības aģentūra piesaistījusi visā gadā. Atsevišķs jautājums būs, kā virzās jau reģistrēto ieceru īstenošana: tajā izšķiroša būs investoru informācija par reāli veiktajiem ieguldījumiem Latvijā un projektu pabeigšanas temps.

Lasiet arī:

• ECB grib testēt MI aģentus ar digitālo eiro — emisija vēl nav izlemta
• Latvijā testēs jaunas genomikas tehnoloģijas — memorands vēl nav projekts
• Inovāciju vaučeriem ir 7,2 miljoni — pieteikumus slēgs, kad nauda beigsies