MI paātrina uzbrukumus: Latvijā apdraudēto iekārtu skaits audzis par 121%

Rīgā 15. oktobrī konferences “CyberChess 2026” laikā izskanēja, ka CERT.LV 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā pamanījis vairāk nekā 1,9 miljonus apdraudētu iekārtu — par 121 % vairāk nekā pērn tajā pašā periodā, vēsta Latvijas Radio reportāža, kurā CERT.LV analītiķe Dana Ludviga skaidro, ka uzbrucēji izmanto MI arī «lai analizētu informāciju, kas ir pieejama mūsu publiskajā vidē». Iekārtu skaita pieaugums raksturo pamanīto apdraudējumu; tas neparāda, cik lielu daļu no tā izraisījusi MI izmantošana.

Ārlietu ministre Baiba Braže, 14. oktobrī atklājot konferenci, uzsvēra, ka autonomi MI rīki var paātrināt ievainojamību atklāšanu un ļaunprātīgu dalībnieku rokās palielināt uzbrukumu mērogu, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā. Oficiālajā CyberChess 15. oktobra programmā Levi Kobi sesija aptvēra MI automatizētu izlūkošanu un ievainojamību izpēti, bet Kerijas Tomlinsones sesija — dziļviltojumus un sociālo inženieriju. Programmā bija paredzēts aplūkot arī MI izmantošanu draudu atklāšanā un aizsardzībā.

Ko rāda CyberChess laikā publiskotais rādītājs

Apdraudēto iekārtu pieaugums Latvijas organizācijām vispirms liek pārbaudīt, vai tās pārzina savu aprīkojumu. Tas ir rādītājs par pamanītām iekārtām, nevis visu sekmīgo ielaušanās gadījumu uzskaite. Tāpēc praktiskā nozīme ir konkrēta: organizācijai jāspēj atrast iekārtu, par kuru pienāk brīdinājums, noteikt tās uzturētāju un noskaidrot, kā tai piekļūst.

Šādu uzskaiti sarežģī aprīkojums, kas palicis tīklā pēc pakalpojuma vai atbildīgā darbinieka maiņas. Maršrutētājs, kamera vai attālinātās pārvaldības pakalpojums var turpināt darboties, lai gan tas vairs nav redzams ikdienas uzturēšanas sarakstā. Tas ir risks, kuru var pārbaudīt: salīdzināt uzskaitītās iekārtas ar faktiski izmantotajām un ārēji sasniedzamajām sistēmām, pēc tam katrai atrast atbildīgo. Pati pieejamība internetā vēl nenozīmē, ka iekārta ir pārņemta, taču tā nosaka, kas uzbrucējam ir apskatāms.

Mērķu atlasē MI ātrāk savieno publisku informāciju

Uzbrukums var sākties ar publiski pieejamu faktu apkopošanu. Darbinieku amati, kontaktadreses, izmantoto pakalpojumu nosaukumi un internetā redzamas sistēmas atsevišķi var šķist nenozīmīgi. Savienoti kopā, tie palīdz izvēlēties, kuru cilvēku uzrunāt un kuru piekļuves punktu pārbaudīt. MI šo atlasi var paātrināt, jo tas spēj apstrādāt daudzus informācijas fragmentus un sagatavot ticamus nākamos pieņēmumus.

Latvijas organizācijai pārbaudāma aizsardzības darbība šajā posmā ir ārējās redzamības salīdzināšana ar savu aktīvu uzskaiti. Ja atrodas pakalpojums, kuru neviens vairs neuztur, jānoskaidro, kādēļ tas ir pieejams un vai piekļuve joprojām vajadzīga. Ja pakalpojums ir nepieciešams, jābūt zināmam tā īpašniekam un paredzētajam piekļuves veidam. Šādi lēmumi samazina iespēju, ka publiski atrodams, bet aizmirsts resurss kļūst par vieglu mērķi.

Uzskaites vērtība atklājas arī pēc izmaiņām. Ja tiek pieslēgta jauna ierīce vai atvērta attālināta pārvaldība, organizācijai jāspēj pamanīt, ka ārējā pieejamība ir mainījusies. Pretējā gadījumā uzbrucējs var ieraudzīt pārmaiņu ātrāk par pašu uzturētāju. Tas ir īpaši būtiski, ja mērķu atlasi iespējams atkārtot automatizēti.

Ievainojamību meklēšanā svarīgs ir novēršanas laiks

MI palīdz ātrāk sasaistīt atrastu sistēmu ar informāciju par tās iespējamām vājajām vietām. Uzbrucējam joprojām ir jānoskaidro, vai konkrētā ievainojamība attiecas uz izvēlēto iekārtu un vai to iespējams izmantot. Aizsardzības pusei tas nozīmē īsāku laiku starp ziņu par trūkumu un brīdi, kad kāds mēģina to pārbaudīt praksē.

Prioritāte ir tām sistēmām, kuras sasniedzamas no interneta un kurām ir zināms drošības labojums. Organizācija var pārbaudīt instalētās programmatūras versiju, ieviest ielāpu un pēc tam pārliecināties, ka nevajadzīga pārvaldības piekļuve ir slēgta. Ja labojumu uzreiz nevar ieviest, piekļuves ierobežošana ir pārbaudāms pagaidu pasākums. Darbu secībai jābalstās uz konkrētās sistēmas sasniedzamību un nozīmi, nevis tikai uz garu ievainojamību sarakstu.

Reaģēšanai vajadzīgi arī saglabāti piekļuves un drošības žurnāli. Ja rodas aizdomas par ielaušanos, tie ļauj noteikt, kad sākās neparastas darbības, kurš konts izmantots un kādas sistēmas skartas. Žurnāli paši ievainojamību nenovērš, taču bez notikumu secības ir grūtāk saprast, vai ar ielāpu pietiek vai jāierobežo arī piekļuve un jāpārbauda konti.

Sociālajā inženierijā jāapstiprina pats pieprasījums

Tehniski aizsargātu sistēmu var apdraudēt pārliecinošs lūgums cilvēkam. MI palīdz pielāgot ziņas valodu adresātam, bet dziļviltojumi var radīt šķietami pazīstamu balsi vai attēlu. Izšķirošais brīdis ir darbība, ko saņēmējam lūdz veikt: atklāt datus, piešķirt tiesības, mainīt maksājuma saņēmēju vai apstiprināt pieteikšanos. Tādēļ pazīstams tonis vai balss vien nevar būt pārbaude.

Organizācija var iepriekš noteikt, kā apstiprināt neparastus piekļuves un maksājumu pieprasījumus. Darbiniekam jāsazinās ar pieprasījuma šķietamo autoru pa jau zināmu kanālu, nevis jāizmanto pašā ziņā norādītā kontaktinformācija. Kontu aizsardzībā nozīme ir arī daudzfaktoru autentifikācijai un skaidrai kārtībai, kā rīkoties, ja pienāk apstiprinājuma pieprasījums, kuru lietotājs pats nav sācis.

Šo kārtību var pārbaudīt ar iepriekš saskaņotu sociālās inženierijas pārbaudi: vai darbinieks atpazīst neparastu lūgumu un vai zina, kur to neatkarīgi apstiprināt. Ja atbilde ir neskaidra, problēma nav tikai cilvēka vērīgumā — jāprecizē pats process. Konferencē apspriestā uzbrukumu automatizācija padara šo pārbaudi aktuālu līdzās iekārtu uzskaitei, ielāpiem un kontu žurnāliem: katrs no tiem palīdz pamanīt vai apturēt citu uzbrukuma posmu.

Lasiet arī:

• Techritory 2026 pārbaudīs, kas kontrolē Latvijas kritiskos datus
• Latvija savienojas ar Šerbrukas kvantu centru — projekti vēl tikai jāizvēlas
• QUASA ir kļuvusi par savienotu digitālo ekosistēmu