ES un Ukraina savieno CERT komandas — mērķis ir ātrāka incidentu atklāšana

|Autors: QUASA redakcija|4 min lasīšanai| 2
ES un Ukraina savieno CERT komandas — mērķis ir ātrāka incidentu atklāšana

2026. gada 9. oktobrī Briselē piektajā ES un Ukrainas kiberdialogā CERT-EU un Ukrainas Valsts speciālo sakaru un informācijas aizsardzības dienesta (SSSCIP) pārstāvji parakstīja administratīvu vienošanos. Tās mērķis ir sākt informācijas apmaiņu starp CERT-EU un Ukrainas incidentu reaģēšanas komandu CERT-UA, lai uzlabotu kiberincidentu novēršanu, atklāšanu un seku mazināšanu katras puses aizsargātajā vidē. Parakstīšana ir apstiprināts rezultāts; ātrāka atklāšana ir sadarbības mērķis, nevis jau izmērīts sasniegums.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome vienošanos nosauc par praktisku kiberdialoga rezultātu, bet tās pārstāve Natālija Tkačuka uzsvēra pastāvīgas informācijas apmaiņas un kopīga praktiskā darba nozīmi Eiropas kiberdrošībā. Šajā pašā Briseles sanāksmē apsprieda arī Ukrainas tiesību normu tuvināšanu ES prasībām, kiberaizsardzību un krīžu pārvaldību. CERT vienošanās ir konkrētais solis operatīvās sadarbības virzienā.

Ko parakstītā vienošanās maina CERT komandām

CERT-EU un Ukrainas SSSCIP pārstāvju kopīga dalība Briseles kiberdialogā, kurā parakstīta vienošanās par apmaiņu ar CERT-UA.

CERT-EU strādā ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru labā. CERT-UA ir Ukrainas komanda, ar kuru paredzēta apmaiņa; vienošanos Ukrainas pusē parakstīja valsts dienesta SSSCIP pārstāvji. Atšķirība starp parakstītāju un paredzēto apmaiņas dalībnieku ir būtiska: vienošanās dod institucionālu pamatu sadarbībai starp incidentu reaģēšanas komandām, kas aizsargā atšķirīgas organizācijas.

Ja vienas puses rīcībā nonāk pazīmes par uzbrukuma paņēmienu, kas var skart arī otras puses sistēmas, laikus nodota informācija ļautu saņēmējam meklēt atbilstošas pēdas savā vidē. Ukrainā novēroti paņēmieni var sniegt CERT-EU agrīnu signālu, pirms līdzīgas pazīmes kļūst redzamas ES institūcijās. Tas ir iespējamais darbības mehānisms, nevis publiski aprakstīts gadījums, kurā jaunā vienošanās jau būtu izmantota.

Paraksts pats par sevi nepasaka, vai ziņas tiks nosūtītas automātiski, kā tās tiks klasificētas un kam būs piekļuve sensitīvām detaļām. Šie praktiskie noteikumi ietekmē, cik ātri saņēmējs var pārvērst saņemtu signālu pārbaudē. Publiskajos paziņojumos nav sniegta vienošanās tehniskā kārtība vai rādītāji par apmaiņas darbību.

Informācija ir vērtīga, ja to var pārbaudīt savās sistēmās

Ātrāka atklāšana kļūst iespējama, ja cita komanda saņem pietiekami precīzu un laikus nodotu brīdinājumu. Nosacīts piemērs ir ziņa par ļaunprātīgi izmantotu ievainojamību vai raksturīgu uzbrukuma darbību, kurai pievienots novērošanas laiks, skartās sistēmas tips un novērtējuma ticamība. Tad saņēmējs var pārbaudīt, vai tā pati pazīme ir redzama tā uzraudzītajās sistēmās, un izlemt, kuras institūcijas jābrīdina.

Bez konteksta viena interneta adrese vai faila nosaukums var būt maldinošs: pazīme var novecot, attiekties tikai uz konkrētu vidi vai sakrist ar nekaitīgu darbību. Tāpēc ieguvumu nevar noteikt tikai pēc nosūtīto ziņu skaita. Būtiski ir arī tas, vai informācija bija aktuāla, vai saņēmējs to spēja sasaistīt ar saviem novērojumiem un vai pārbaude sākās pietiekami agri, lai ierobežotu incidentu.

Atklāšana ir tikai viens paredzētās apmaiņas lietojums. Laikus saņemta ziņa var dot iespēju novērst ievainojamību vai sagatavot aizsardzību, savukārt incidenta laikā tā var palīdzēt saprast, kur meklēt līdzīgas kompromitācijas pazīmes. Abos gadījumos izšķiroša ir saņēmēja spēja pielāgot ārēju brīdinājumu savām sistēmām, jo viena un tā pati uzbrukuma pazīme dažādās organizācijās var izpausties atšķirīgi.

NIS2 un Kibernoturības akts risina atšķirīgus jautājumus

Ukrainas telekomunikāciju infrastruktūra, kuras drošība apspriesta līdztekus CERT komandu sadarbībai.

Kiberdialogā ES un Ukraina apsprieda arī Ukrainas tuvināšanos NIS2 direktīvai un Kibernoturības aktam. NIS2 nosaka risku pārvaldības un ziņošanas prasības noteiktām organizācijām kritiskās nozarēs un paredz sadarbību starp dalībvalstu incidentu reaģēšanas komandām. Kibernoturības akts savukārt attiecas uz ES tirgū piedāvātu digitālu produktu drošību, tostarp ražotāju pienākumiem attiecībā uz ievainojamībām.

Šīs normas veido plašāku vidi, kurā organizācijas un ražotāji pārvalda riskus un ziņo par incidentiem. CERT-EU un CERT-UA vienošanās ir šaurāks solis: paredzēta informācijas apmaiņa starp konkrētām komandām par apdraudējumiem to pārziņā esošajās sistēmās. Saruna par Ukrainas tiesību tuvināšanu nenozīmē, ka Ukrainai jau piemēro ES dalībvalstu saistības vai ka jaunā vienošanās groza Latvijas organizāciju ziņošanas pienākumus.

Dialoga darba kārtībā bija arī Ukrainas progress ES 5G kiberdrošības pasākumu kopuma īstenošanā, sadarbība kibernoziedzības izmeklēšanā un ES kiberdiplomātijas instrumenti. Sanāksmē piedalījās Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta, ENISA un Ukrainas valsts iestāžu pārstāvji, bet ES dalībvalstis bija novērotājas. Šiem sadarbības virzieniem ir sava īstenošanas kārtība; parakstītā CERT vienošanās attiecas tieši uz incidentu informācijas apmaiņu.

Latvijai ieguvums būtu agrāk saņemams signāls

Ukraina, Brisele un Latvija kā atšķirīgi kiberdrošības sadarbības punkti Eiropā.

Latvijas kiberincidentu novēršanas institūcija CERT.LV uztur informāciju par IT drošības apdraudējumiem un palīdz incidentu novēršanā, ja skarta Latvijas IP adrese vai .LV domēns. Ja Ukrainas un CERT-EU apmaiņā atklāts apdraudējums vēlāk tiek nodots attiecīgajiem Eiropas un nacionālajiem partneriem, tas var palīdzēt arī Latvijas aizsardzības darbā. Šāds tālāks informācijas ceļš ir iespēja, nevis jaunajā vienošanās tekstā apstiprināta tieša CERT-UA un CERT.LV saikne.

Atbildības robežas paliek svarīgas. CERT-EU rūpējas par ES institūcijām, bet Latvijas organizāciju incidentos darbojas nacionālās struktūras un pašas skartās organizācijas. Vienlaikus viena ievainojamība vai uzbrukuma paņēmiens var skart sistēmas vairākās valstīs. Ja dažādās vietās lieto to pašu programmatūru, agrīna tehniska ziņa var būt noderīga vairāk nekā vienai komandai.

Nākamais konkrētais apliecinājums vienošanās vērtībai būtu publiski zināma apmaiņas kārtība vai gadījums, kurā nodota informācija palīdzējusi savlaicīgi atrast apdraudējumu. Latvijai iespējamais ieguvums ir laiks: informācija no Ukrainas var nonākt ES aizsardzības apritē, pirms līdzīgas pazīmes parādās šeit.

Lasiet arī:

Dalīties:

Abonējiet mūsu jaunumu vēstuli

Saņemiet jaunākās Web3, MI un kriptovalūtu ziņas tieši savā e-pastā.

0