Latvijas jaunuzņēmumu izaugsme sasniegusi 13,17% — ko īsti mēra balva

LIAA 24. septembra paziņojumā norādīts, ka aģentūra 2026. gada 23. septembrī Taškentā, izstādes ICT Week Uzbekistan laikā, saņēma StartupBlink balvu par straujāko jaunuzņēmumu ekosistēmas izaugsmi Baltijā: Latvijas rādītājs bija 13,17 %, Lietuvas — 12,35 %, Igaunijas — 8,84 %. Balvu aģentūras vārdā pieņēma tās pārstāvniecības Uzbekistānā vadītājs Georgijs Vojevoda. Procenti izsaka ekosistēmas indeksa vērtējuma pieaugumu, nevis jaunuzņēmumu apgrozījuma vai investīciju summas pārmaiņas.

StartupBlink laureātu sarakstā Latvija nosaukta par straujāk augošo valsts ekosistēmu Baltijā, norādot noapaļotus rādītājus — 13,2 %, 12,4 % un 8,8 % —, Latvijas 48. vietu pasaules rangā un nākamo, 30. septembrī paredzēto tiešsaistes ceremoniju. Atsevišķā pilsētu izaugsmes kategorijā apbalvota Viļņa. Latvijas balva jau ir pasniegta; tiešsaistes ceremonijā organizators paredzējis paziņot vēl citus laureātus.

Par ko piešķirta Latvijas balva

Latvija uzvarēja tieši valstu ekosistēmu izaugsmes kategorijā. Tās mēraukla ir pārmaiņa valsts kopējā indeksa vērtējumā salīdzinājumā ar iepriekšējo izdevumu, nevis jaunuzņēmumu individuālo rezultātu vidējais lielums. LIAA ir apbalvojuma saņēmēja kā ekosistēmas attīstībā iesaistīta valsts iestāde; balva neattiecas tikai uz aģentūras pašas darbības rādītājiem.

Precīzajos rādītājos Latvijas pārsvars pār Lietuvu ir 0,82 procentpunkti, bet pār Igauniju — 4,33 procentpunkti. Tas ir salīdzinājums starp valstu vērtējuma izmaiņu tempu, nevis starp šo valstu kopējiem punktiem. Straujākais kāpums var būt arī ekosistēmai, kuras sākotnējais vērtējums ir zemāks; procentuāls pieaugums un vieta pasaules rangā atbild uz dažādiem jautājumiem.

Robežu starp valsts un pilsētas rezultātu labi parāda Viļņas atzinība. Baltijas valstu grupā uzvar Latvija, bet pilsētu grupā — Lietuvas galvaspilsēta. Pilsētas izaugsme var atšķirties no visas valsts tempa, jo valsts vērtējumā piedalās arī citu pilsētu sniegums un valsts līmeņa apstākļi. Tādēļ Rīgas rezultātu nevar izsecināt no Latvijas balvas, tāpat kā Lietuvas rādītāju nevar aizstāt ar Viļņas sasniegumu.

Kā algoritms iegūst ekosistēmas vērtējumu

StartupBlink metodikas skaidrojumā kopējais vērtējums veidojas no trim daļām: dalībnieku un aktivitāšu daudzuma, sasniegumu kvalitātes un uzņēmējdarbības vides. Algoritms apvieno dažāda veida rādītājus vienā punktu skaitā. Tā gada pārmaiņu var izteikt procentos, taču viens procentu skaitlis neatklāj, kura sastāvdaļa konkrētajā valstī mainījusies visvairāk.

Daudzuma vērtējumā ietilpst jaunuzņēmumu, investoru, akseleratoru, kopstrādes vietu un nozares pasākumu klātbūtne. Tas raksturo, cik plašs ir uzņēmumu attīstībai pieejamais tīkls. Vairāk ekosistēmas dalībnieku var palielināt šo vērtējuma daļu, lai gan no šāda kāpuma vien nevar noteikt, vai pieauguši jau strādājošo uzņēmumu ieņēmumi.

Kvalitātes daļa aptver citus rezultātus: uzkrātās privātās investīcijas, nodarbinātību jaunuzņēmumu sektorā, uzņēmumu pārdošanas darījumus un uzņēmumu sasniegto auditoriju. Uzkrātās investīcijas ir cits lielums nekā tikai jaunākajā gadā noslēgto darījumu summa. Savukārt uzņēmējdarbības vides vērtējumā svarīgi valsts mēroga nosacījumi, piemēram, interneta pieejamība un cena, pētniecības ieguldījumi, nodokļu un darba tiesību vide. Šie faktori ietekmē uzņēmumu iespējas, bet nav pašu uzņēmumu pārdošanas rādītāji.

Aprēķinam tiek izmantoti gan ekosistēmas kartē apkopotie dati, gan ārējo partneru informācija. Tādējādi rezultāts balstās atlasītu novērojumu kopā un algoritmā, kas tos sver; tas nav visu Latvijā reģistrēto jaunuzņēmumu finanšu pārskatu kopsavilkums. Metodika arī pieļauj algoritma pilnveidi starp izdevumiem, tāpēc gada izmaiņu novērtējumā jāņem vērā gan ekosistēmas attīstība, gan izmantotais aprēķins.

Valstu vērtējumā tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits, savukārt pilsētu vērtējumā šādas korekcijas nav. Algoritms piešķir lielāku svaru neseniem notikumiem, piemēram, investīcijām un uzņēmumu pārdošanai, un agrāku notikumu ietekmi pakāpeniski samazina. Tas palīdz vērtējumā atspoguļot jaunākās pārmaiņas, bet vienlaikus nozīmē, ka valsts un pilsētas pieauguma procenti nav iegūti ar pilnīgi vienādu aprēķinu.

Kāpēc pieaugums neatklāj investīciju vai eksporta tempu

Investīciju apjoms ir viens no kvalitātes rādītājiem, tomēr balvas procentu nevar pārrēķināt konkrētā gada piesaistītajos eiro. Tam būtu jāzina atsevišķo komponentu vērtības un to svērums, kā arī jānošķir uzkrātais kapitāls no jauniem darījumiem. Tā paša iemesla dēļ kopējais indeksa kāpums neatklāj, cik uzņēmumu attiecīgajā periodā piesaistījuši finansējumu vai kā mainījusies vidējā investīciju summa.

Nosacītā piemērā, ja indeksa sākuma vērtība būtu 100 punkti, pieaugums par 13,17 % to paceltu līdz 113,17 punktiem. Šī aritmētika vēl neparāda, kā punktu starpība sadalījusies starp uzņēmumu skaitu, investīcijām un uzņēmējdarbības vidi. Procentuālais pieaugums viens pats neatklāj arī Latvijas faktisko sākuma un gala punktu skaitu.

Ar ieņēmumiem un eksportu saikne ir vēl netiešāka. Ja uzņēmumiem pievienojas investori un akseleratori, ekosistēmas vērtējums var uzlaboties pat tad, ja pārdošana attiecīgajā laikā nav augusi; tas ir nosacīts piemērs, nevis apraksts par Latvijā novēroto. Savukārt viens liels investīciju darījums var ietekmēt kvalitātes vērtējumu, taču neko nepateikt par pārējo uzņēmumu eksportu. Šiem jautājumiem vajadzīgi atsevišķi uzņēmumu un darījumu dati ar skaidru uzskaites periodu.

Gaidāmajā tiešsaistes ceremonijā laureātu sarakstu paredzēts papildināt ar citām ekosistēmām un kategorijām. Tas paplašinās apbalvojumu kontekstu, kamēr Latvijas uzņēmumu investīciju, ieņēmumu un eksporta pārmaiņas būs vērtējamas pēc šo rādītāju atsevišķām datu publikācijām.

Lasiet arī:

• MI akts jau darbojas: septiņu soļu pārbaude Latvijas uzņēmumam