Firefox vai Chrome: privātuma noklusējumi maina izvēli vairāk par ātrumu

Ja ikdienas pārlūkam vēlaties starpvietņu izsekošanas ierobežojumus bez sākotnējas iestatīšanas, izvēlieties Firefox. Tā standarta aizsardzība bloķē zināmu izsekotāju sīkdatnes un nodala pārējās trešo pušu sīkdatnes pa vietnēm. Chrome parastajā režīmā trešo pušu sīkdatņu bloķēšana ir lietotāja izvēlēts iestatījums.

Chrome var būt piemērots, ja vēlaties paši noteikt šo robežu un pārvaldīt izņēmumus vietnēm, kuras pēc bloķēšanas nedarbojas. Pārlūka ātrums dažādās ierīcēs un vietnēs mainās; privātuma noklusējumi savukārt nosaka, kāda aizsardzība darbojas jau pirmajā parastajā sesijā. Tāpēc izvēles praktiskās sekas ir gan atļautā izsekošana, gan darbs, kas jāiegulda iestatījumos.

Kas darbojas bez iestatījumu maiņas

Firefox jaunā instalācijā ieslēdz Enhanced Tracking Protection standarta režīmu un Total Cookie Protection. Tas bloķē sociālo tīklu izsekotājus, zināmas starpvietņu izsekošanas sīkdatnes, ierīces digitālā nospieduma veidošanas skriptus un kriptovalūtu ieguves skriptus. Citas trešo pušu sīkdatnes pārlūks izolē apmeklētās vietnes ietvaros: vienā vietnē izveidoto identifikatoru trešā puse nevar tikpat vienkārši izmantot citā.

Izolēšana un pilnīga bloķēšana nav viens un tas pats. Vietne joprojām var ielādēt ārēju saturu, ja standarta aizsardzība to neatpazīst kā bloķējamu izsekotāju; šā satura sīkdatnēm tiek ierobežota izmantošana pāri vietņu robežām. Firefox standarta režīmā izsekojošu saturu, piemēram, reklāmās vai video iegultus izsekotājus, bloķē privātajos logos. Lai to bloķētu arī visos parastajos logos, jāizvēlas Strict vai pielāgots režīms.

Chrome iestatījumu sadaļā Privacy and security → Third-party cookies var atļaut vai bloķēt trešo pušu sīkdatnes. Bloķēšanas izvēle attiecas uz parasto pārlūkošanu, izņemot vietnes, kurām lietotājs piešķīris atļauju. Inkognito režīmā trešo pušu sīkdatnes ir bloķētas pēc noklusējuma, taču šī atšķirīgā sesija neraksturo parastā loga noklusējumus.

• Firefox sākumā: zināmu izsekotāju bloķēšana un pārējo trešo pušu sīkdatņu nodalīšana pa vietnēm.
• Chrome sākumā: iespēja izvēlēties trešo pušu sīkdatņu bloķēšanu; lietotājam jāmaina parastās pārlūkošanas iestatījums.
• Stingrāka izvēle: Firefox piedāvā Strict režīmu, bet Chrome — visu trešo pušu sīkdatņu bloķēšanu ar vietņu izņēmumiem.

Kad saderība prasa izņēmumu

Stingrāki ierobežojumi kļūst pamanāmi vietnēs, kuras izmanto ārēju pierakstīšanos, iegultu video, komentārus, veidlapas vai maksājumu funkcijas. Šāds saturs var būt atkarīgs no citas vietnes skripta vai saglabātiem datiem. Ja pārlūks šo saikni pārtrauc, funkcija var neielādēties vai pierakstīšanās var neizdoties; tas atkarīgs no konkrētās vietnes risinājuma.

Firefox Strict režīms bloķē visas starpvietņu sīkdatnes un izsekojošu saturu visos logos, tādēļ saderības traucējumu iespēja pieaug. Firefox ļauj konkrētā vietnē izslēgt Enhanced Tracking Protection, saglabājot aizsardzību pārējās vietnēs. Izņēmums gan atļauj šajā vietnē ielādēt izsekotājus, kurus pārlūks citādi ierobežotu.

Chrome ļauj pievienot konkrētas vietnes trešo pušu sīkdatņu atļauju sarakstam. Pastāvīga atļauja darbojas gan parastajā, gan inkognito režīmā; atsevišķai vietnei var piešķirt arī pagaidu piekļuvi. Šādi izņēmumi var atjaunot vajadzīgo funkciju, taču katrs no tiem paplašina trešo pušu sīkdatņu piekļuvi attiecīgajā vietnē.

Atšķirība nav tikai tajā, kurš pārlūks piedāvā vairāk slēdžu. Firefox standarta režīms jau nodala sīkdatnes, vienlaikus saglabājot daļu ārējā satura darbības. Chrome lietotājs, kurš ieslēdz vispārēju bloķēšanu, var nonākt pie cita kompromisa: stingrāka noteikuma un konkrētām vietņu atļaujām. Tāpēc saderību nevar godīgi novērtēt ar vienu apgalvojumu par visām vietnēm.

Ko rāda dati par atpazīšanu ārpus sīkdatnēm

Sīkdatņu kontrole ierobežo vienu atpazīšanas ceļu, bet pārlūks vietnei nodod arī citu tehnisku informāciju. 2026. gada pētījumā par Privacy Sandbox pētnieki secina, ka izsekošanas un trešo pušu sīkdatņu ierobežojumi Chrome lielākoties paliek izvēles režīmā, kamēr Firefox tie ir ieslēgti pēc noklusējuma; viņi arī apraksta UA Client Hints izmantošanu pārlūka digitālā nospieduma veidošanai.

UA Client Hints ļauj vietnei pieprasīt ziņas par pārlūku un ierīci. Kopā ar citiem signāliem tās var palīdzēt atšķirt lietotājus arī tad, ja sīkdatnes ir ierobežotas. Pētījums izmantoja vēsturiskus HTTP Archive vietņu apmeklējumu datus un apkopotu Chrome telemetriju, lai mērītu Privacy Sandbox tehnoloģiju ieviešanu un lietojumu. Tas nav vienādos apstākļos veikts Firefox un Chrome personas datu noplūdes tests, tāpēc no tā nevar izrēķināt vienu privātuma rādītāju katram pārlūkam.

Arī nodalītas sīkdatnes nepaslēpj informāciju no pašas apmeklētās vietnes. Ja pierakstāties kontā, vietne saņem jūsu iesniegtos datus neatkarīgi no starpvietņu sīkdatņu politikas. Pārlūka noklusējumi galvenokārt maina to, cik viegli trešajām pusēm sasaistīt darbības dažādās vietnēs; tie neatceļ datu nodošanu pakalpojumam, kuru apzināti izmantojat.

Inkognito režīms risina citu uzdevumu

Chrome inkognito logs ierobežo ierīcē saglabāto pārlūkošanas vēsturi un pēc sesijas izbeigšanas noņem tās vietņu datus. Google inkognito skaidrojums norāda, ka apmeklētās vietnes un tīkla pārvaldītāji joprojām var novērot darbību. Vietnes var vākt informāciju arī tad, ja lietotājs nav pierakstījies, bet lejupielādētie faili un saglabātās grāmatzīmes paliek ierīcē.

Inkognito logā ieslēgtā trešo pušu sīkdatņu bloķēšana tādēļ nav iemesls pieņemt, ka Chrome parastais logs strādā tāpat. Privāts logs ir noderīgs atsevišķai sesijai, īpaši koplietotā ierīcē, savukārt ikdienas izsekošanas ierobežojumus nosaka pastāvīgie pārlūka iestatījumi. Salīdzinājumam jāņem vērā tieši režīms, kurā parasti atverat vietnes.

Kuru izvēlēties ikdienai

Firefox ir tiešāka izvēle, ja vēlaties samazināt starpvietņu izsekošanu bez sākotnējas iestatījumu pārskatīšanas. Standarta režīms dod aizsardzību jau parastajā logā, bet Strict režīmu var izvēlēties, ja papildu ierobežojumi atsver iespējamos saderības traucējumus. Šī izvēle nepadara lietotāju anonīmu, taču samazina paša veicamo iestatīšanas darbu.

Chrome ir pamatota izvēle, ja konkrētu vietņu darbība jums ir būtiska un esat gatavi paši ieslēgt trešo pušu sīkdatņu bloķēšanu, pēc vajadzības pievienojot šaurus izņēmumus. Privātuma ziņā izšķirošais nav pārlūka nosaukums vai privātā loga pieejamība, bet gan aizsardzība, kas darbojas jūsu parastajā pārlūkošanā.

Lasiet arī:

• Proton Mail vai Tuta: parasts e-pasta klients maina privātuma izvēli
• Midjourney vai Leonardo AI: privātums var maksāt vairāk par attēlu kvalitāti
• WhatsApp vecāku kontrole saglabā čatu privātumu, bet ierobežo grupas