Euclid atrod pirmo jauno komētu — tās orbīta ilgst 345 000 gadu

Eiropas Kosmosa aģentūras teleskops Euclid atradis pirmo iepriekš nezināmo komētu C/2026 S1 (Euclid): Euclid konsorcija 2026. gada 19. oktobra aprakstā tās pašreiz aprēķinātais apriņķojums ap Sauli ir aptuveni 345 000 gadu. Šāds ceļš ved līdz tālajam Oorta mākonim, kur komēta pavada lielāko daļu sava laika. Euclid jau bija fiksējis zināmas komētas, taču šī ir pirmā, kas atklāta tā datos.

Helsinku Universitātes doktorants Mikko Pöntinens ESA atklājuma aprakstā par savas programmas pamanīto svītru saka: “I was excited to see my software flag a ‘streak’”; tajā pašā aprakstā norādīts, ka Euclid attēli uzņemti no 16. līdz 24. septembrim un Minor Planet Center pēc papildu novērojumiem 8. oktobrī apstiprināja objektu kā komētu. Tā atrasta Ziemeļu dziļajā laukā — debesu apgabalā, ko Euclid pēta, lai iegūtu detalizētus tālu galaktiku attēlus.

Kā svītra kļuva par komētas atklājumu

Euclid attēlo tālas galaktikas, tāpēc ekspozīcijas laikā notur izvēlēto debesu apgabalu šķietami nekustīgu. Zvaigznes un galaktikas attēlā paliek gandrīz tajā pašā vietā, bet tuvāks Saules sistēmas ķermenis pārvietojas attiecībā pret šo fonu. Vienā garajā VIS kameras ekspozīcijā jaunais objekts tādēļ izskatījās pēc īsas gaismas svītras. Tieši šādas pēdas Pöntinena izstrādātā programmatūra meklēja plašajā Euclid novērojumu kopumā.

Pati svītra vēl nevarēja pateikt, vai teleskops noķēris asteroīdu vai komētu. Paredzot objekta nākamo atrašanās vietu, pētnieks to sameklēja piecos dažādos redzes laukos; kopumā komēta fiksēta 16 ekspozīcijās vairāku dienu laikā. Attēlu secība parādīja kustību pret nekustīgo fonu, savukārt ap gaišāko daļu saskatāmā izplūdusī koma norādīja uz gāzes un putekļu izdalīšanos. Īsākajās ekspozīcijās komēta bija saskatāma skaidrāk, bet garākajās tās kustība atstāja izteiktāku svītru.

Programma atlasīja kustības pazīmi; objekta raksturu palīdzēja noteikt koma un atkārtoti uzņemtās pozīcijas. Tā no galaktiku attēliem izcēlās neliels Saules sistēmas ķermenis. Vairāku uzņēmumu secība bija īpaši vērtīga, jo pēc viena novērojuma Euclid parasti pārceļas uz citu debesu apgabalu.

No atkārtotiem attēliem līdz apstiprinājumam

Pēc objekta atkārtotas atrašanas bija jāpārbauda, vai tas jau nav reģistrēts. Novērotās pozīcijas nesakrita ar zināmo komētu un asteroīdu katalogiem, tāpēc dati nonāca Starptautiskās Astronomijas savienības Minor Planet Center. Šis centrs apkopo mazo Saules sistēmas ķermeņu novērojumus, aprēķina to orbītas un piešķir oficiālos apzīmējumus. Katalogu pārbaude palīdzēja noteikt, ka objekts ir jauns atklājums, bet vēlākie mērījumi — izsekot tā trajektorijai.

Uz brīdinājumu atsaucās observatorijas vairākās valstīs. Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta ziņojumā par novērojumiem minēti teleskopi Šveicē, Austrijā, Ungārijā, Rumānijā, Kanādā un ASV, arī Havaju salās; tie sekoja komētai septembra beigās un oktobra sākumā. Šādi Euclid fiksētās pozīcijas varēja papildināt ar vēlākiem mērījumiem no Zemes. Komētas spožums bija aptuveni 20,7 magnitūdas, tāpēc tā nav redzama ar neapbruņotu aci.

Jo ilgāks ir novērojumu posms, jo vairāk no objekta faktiskās kustības iespējams salīdzināt ar aprēķināto orbītu. Tas ir svarīgi komētai, kuras ceļš sniedzas tālu aiz planētu apvidus: īss novērojumu loks ļauj noteikt virzienu, bet tālāko trajektoriju vēl nākas precizēt. Oficiālais apzīmējums C/2026 S1 (Euclid) fiksē atklājumu, kamēr orbitālā perioda aprēķins var mainīties līdz ar jauniem datiem.

Ko nozīmē 345 000 gadu apriņķojums

Komētas orbīta ir ļoti izstiepta un stipri slīpa pret plakni, kurā riņķo planētas. Aprēķins paredz, ka tā no Saules attālināsies līdz aptuveni 9786 astronomiskajām vienībām — apmēram 1,5 triljoniem kilometru jeb 0,15 gaismas gadiem. Tas ir Oorta mākoņa apvidus, ko saista ar ļoti ilga perioda komētām. Lielāko daļu sava ceļa C/2026 S1 pavadīs tālu no reģiona, kurā to tagad iespējams novērot.

Atklājuma publiskošanas laikā komēta atradās aptuveni 1,3 miljardu kilometru attālumā no Zemes. Šis skaitlis raksturo attālumu līdz mūsu planētai, savukārt tālākais aprēķinātās orbītas punkts raksturo attālumu no Saules. Komēta pārvietojas augstu virs planētu orbītu plaknes, tādēļ tās ceļu nevar iztēloties kā vēl vienu gandrīz plakanu riņķi blakus planētu orbītām.

Ja pašreizējais perioda aprēķins saglabāsies, iepriekšējā viesošanās Saules tuvumā notika vēlīnā vidējā pleistocēna laikā. Tad Eiropā dzīvoja neandertālieši un mamuti; visa cilvēces rakstītā vēsture aizņem tikai niecīgu daļu no viena šāda apriņķojuma. Tas ir laika mēroga salīdzinājums, nevis precīzi noteikts iepriekšējās pietuvošanās datums.

Kāpēc atradums Euclid misijā ir rets

Galaktiku kartēšanai paredzētais teleskops apzināti izvairās no Saules sistēmas plaknes tuvuma, kur sastopams daudz asteroīdu un komētu un putekļu gaisma traucē dziļo debesu attēliem. Turklāt Euclid parasti uzņem attēlus vienā apgabalā un pēc tam pārceļas uz nākamo, tāpēc tas nevar pēc vajadzības atgriezties pie kustīga mērķa. Šoreiz komētas slīpā orbīta un teleskopa novērojumu secība sakrita tā, ka objekts parādījās vairākos uzņēmumos.

Kustīgo objektu meklēšana vienlaikus palīdz Euclid galvenajam darbam. To atstātās svītras un papildu gaisma ir jāatpazīst, lai tās netraucētu tālo galaktiku mērījumiem. Atklājums arī parādīja, ka ziņu par jaunu komētu iespējams nodot novērotājiem uz Zemes, kamēr tā vēl atrodas tālu no Saules. C/2026 S1 nav piemērota iecerētajai Comet Interceptor misijai, taču šī paziņošanas gaita var noderēt, meklējot misijas nākamo mērķi.

Lasiet arī:

• finmid piesaista 17 miljonus eiro — Bolt aizdevumi kļūst četru gadu gari