Ziemeļkoreja piedēvē raķetei MI — Seula apstrīd izsekošanas stāstu

Ziemeļkoreja 3. oktobrī no Vonsanas apvidus palaida ballistisko raķeti Japāņu jūras virzienā; Kima Jo Čžona Associated Press citētajā paziņojumā tai piedēvēja nenosauktas mākslīgā intelekta spējas un spēju zemā augstumā mainīt trajektoriju, piebilstot: «There is no way to avoid this attack.» Palaišanu fiksēja arī kaimiņvalstis, taču MI darbība publiski nav neatkarīgi pierādīta.

Yonhap 4. oktobra ziņā minēts Phenjanas apgalvojums par trāpījumu mērķī 1000 kilometru attālumā, Dienvidkorejas vērtējums par vairāk nekā 700 kilometru lidojumu un Seulas Aizsardzības ministrijas atbilde, ka 3. oktobrī palaistā raķete bija atklājama un pārtverama ar Dienvidkorejas un ASV rīcībā esošajiem līdzekļiem. Runa ir par aizsardzības spēju vērtējumu, nevis ziņu par notikušu pārtveršanu.

Trīs distances un to atšķirīgais statuss

Japānas Aizsardzības ministrijas 3. oktobra paziņojumā norādīts, ka vismaz viena raķete palaista ap pulksten 6.36 no Ziemeļkorejas austrumu piekrastes ziemeļaustrumu virzienā, sasniegusi aptuveni 90 kilometru augstumu un nolidojusi ap 680 kilometru; tās krišanas vieta aplēsta ārpus Japānas ekskluzīvās ekonomiskās zonas. Japāna šos rādītājus nosauca par provizoriskiem un turpināja analīzi kopā ar ASV un Dienvidkoreju. Tā arī informēja apkārtnē esošos kuģus un lidaparātus; tobrīd ziņu par nodarītu kaitējumu nebija.

Publiskajā strīdā salikti blakus atšķirīga veida apgalvojumi. Dienvidkorejas skaitlis izteikts kā lidojuma attāluma apakšējā robeža, Japānas skaitlis ir aptuvena trajektorijas aplēse, bet Ziemeļkorejas skaitlis raksturo tās pašas pieteikto attālumu līdz mērķim. Vienas valsts lielāks skaitlis vēl nenozīmē, ka citu valstu sensori pārtrauca objektu novērot. Arī paziņojumā noapaļota distance un pilns militārais novērojumu ieraksts nav viens un tas pats.

Ja raķete lidoja pa sarežģītu ceļu, dažādas lidojuma fāzes un attāluma aprēķina paņēmieni var ietekmēt publisko kopsavilkumu. Tas ir iespējams skaidrojums, nevis noteikts šīs palaišanas cēlonis: nav publicēta savstarpēji salīdzināma trajektorija, kurā redzams katrs novērojuma brīdis un izmantotā mērīšanas metode. Tāpēc starpība starp vērtējumiem paliek neatrisināta arī tad, ja pati palaišana ir nepārprotama.

Kas slēpjas aiz apgalvojuma par MI

Phenjanas aprakstā savienotas divas spējas: trajektorijas maiņa zemā augstumā un nenosaukta MI funkcija. Kima Jo Čžona runāja arī par viļņveida lidojuma režīmu un punktiem, kuros pretinieks it kā zaudējot mērķi. Viņas secinājums par izsekošanu balstījās kaimiņvalstu atšķirīgajos attāluma vērtējumos, nevis publiskotā šo valstu sensoru ierakstā. Raķetes iekšējās vadības sistēmas apraksts šajā paziņojumā netika dots.

Manevrs un MI nav viens un tas pats pierādījums. Trajektorijas maiņa apraksta raķetes kustību, ko var mēģināt novērot no ārpuses. MI apgalvojums attiecas uz vadības programmas darbību: kā tā apstrādā ievades datus, izvēlas korekciju un ietekmē stūrēšanu. Ar ārējo lidojuma ceļu vien nav iespējams droši pateikt, vai manevrs bija iepriekš ieprogrammēts, balstīts parastā automātiskā vadībā vai atkarīgs no MI sistēmas.

Nav publiski atklāts, kādi sensori būtu piegādājuši datus iespējamajai MI funkcijai, kurā lidojuma posmā tā iesaistītos un kā būtu salīdzināta raķetes uzvedība ar šo funkciju un bez tās. Bez šādām detaļām apgalvojumu nevar pārbaudīt, izmantojot tikai trāpījuma vai lidojuma attāluma paziņojumu. Pat pierādīta kursa maiņa pati par sevi neatklātu programmatūras veidu.

Ko var apstiprināt ārpus Phenjanas

• Phenjanas sniegtais. Valsts savu palaišanu raksturo kā starpposma darbības raķetes izmēģinājumu ar neparastu lidojumu, pieteiktu trāpījumu mērķī un MI spēju. Šie ir pašas Ziemeļkorejas apgalvojumi par ieroča īpašībām un rezultātu.
• Seulas un Tokijas novērojumi. Abas valstis konstatēja palaišanu un publiskoja katra savu lidojuma distanci. Japāna papildus sniedza maksimālā augstuma un krišanas zonas aplēsi, bet Dienvidkoreja apstrīdēja domu, ka raķete būtu pārsniegusi tās novērošanas un aizsardzības iespējas.
• Ārēji droši nosakāmais. Raķete tika palaista no austrumu piekrastes un lidoja jūras virzienā. Publiski izpaustie dati neparāda tās vadības programmu, nepierāda MI ieguldījumu un neuzrāda konkrētu brīdi, kurā ārējā izsekošana būtu pārtrūkusi.

Šis sadalījums atšķir fiziski novērojamu notikumu no tā dalībnieku skaidrojumiem. Sensori var dot laiku, augstumu, atrašanās vietas un iespējama manevra pazīmes; lidojuma vadības loģiku tie tieši neuzrāda. Savukārt raķetes īpašnieks var aprakstīt tās programmatūru, bet šāds apraksts kļūst par neatkarīgu pierādījumu tikai tad, ja pieejami pārbaudāmi tehniskie dati.

Kāpēc Seula apstrīd izsekošanas stāstu

Ziemeļkorejas arguments pārvērš distances atšķirību par secinājumu, ka kaimiņvalstis lidojuma gaitā zaudējušas mērķi. Šāda saikne nav automātiska. Atklāt palaišanu, sekot objektam, aprēķināt publiski nosaucamu kopējo distanci un vērtēt iespējamu pārtveršanu ir saistīti, tomēr atsevišķi uzdevumi. Atšķirīgs gala skaitlis nenorāda, kurā no tiem radusies atšķirība.

Seulas iebildums attiecas uz novērošanas un pārtveršanas iespējām; ministrijas pieminētā pārtveramība ir aizsardzības sistēmu novērtējums. Tas neatbild uz jautājumu, vai Ziemeļkorejas pieteiktajā lidojumā darbojās MI, un nenosaka vienu neapstrīdamu lidojuma attālumu. Savukārt Japānas provizoriskā aplēse rāda, ka reģiona valstis vēl apkopoja datus par trajektoriju. Tieši salīdzināmi lidojuma laika un atrašanās vietas ieraksti ļautu precizēt attālumu un izvērtēt apgalvojumu par izsekošanas pārtrūkumu.