NO FAKES nonāk Senāta strīdā — platformām draudētu dzēšanas pienākums

ASV Senāta 30. septembra debašu protokols fiksē, ka Marša Blekbērna lūdza vienprātīgi pieņemt kopā ar Krisu Kūnsu virzīto NO FAKES Act, bet Teds Krūzs iebilda: “At least as of now, though, I object.” Iebildums apturēja šo pieņemšanas ceļu, un priekšlikums palika likumprojekts. Ja tas kļūtu par likumu, cilvēki iegūtu federālas tiesības kontrolēt savas balss un vizuālā tēla digitālus atveidojumus, bet platformām pēc derīga paziņojuma būtu jāreaģē uz neatļautu izmantojumu.

Daily Journal 7. oktobra publikācija raksturo Krūza iebildumu kā šķērsli ātrai pieņemšanai un norāda, ka likumprojekta virzība aizkavējusies vismaz līdz Senāta atgriešanās laikam novembrī. Latvijas satura veidotājam ar auditoriju ASV platformās iecerētā procedūra tādēļ vēl nav pieejams jauns federāls prasījums. NO FAKES Act nav spēkā esošs likums ne ASV, ne Latvijā vai Eiropas Savienībā.

Kāpēc iebildums skāra parodiju

Krūzs atbalstīja mērķi ierobežot neatļautas cilvēku imitācijas, taču uzskatīja, ka politiskas parodijas aizsardzība projektā nav pietiekami skaidra. Viņa bažas attiecās arī uz lēmuma pieņēmēju: pēc sūdzības platformai būtu jāvērtē, vai atveidojums pārkāpj tiesības vai ietilpst izņēmumā. Strīdīgā politiskā satura gadījumā kļūdaina dzēšana varētu skart arī pieļaujamu izteiksmi.

Blekbērna savukārt norādīja uz projektā iekļautajiem izņēmumiem komentāriem, kritikai, satīrai un parodijai. Domstarpība tātad nebija par to, vai šie vārdi tekstā ir, bet par to, cik droši tie darbotos brīdī, kad platforma saņem sūdzību un tai ātri jāpieņem lēmums. Viena senatora iebildums izbeidza mēģinājumu pieņemt projektu vienprātības kārtībā; tas nebija Senāta balsojums par likumprojekta galīgu noraidīšanu.

Kuru balsi un tēlu priekšlikums aizsargātu

NO FAKES iecerēto tiesību priekšmets ir atpazīstams cilvēka balss vai vizuālā tēla digitāls atveidojums. Projekta definīcija aptver no jauna datorā radītu, ļoti reālistisku skaņu, attēlu vai video, kurā cilvēks šķietami piedalās, lai gan nav piedalījies, vai viņa īstā uzstāšanās ir būtiski pārveidota. Tādēļ izšķiroša būtu konkrētas personas atpazīstamība atveidojumā, nevis tikai tas, ka darba tapšanā izmantots mākslīgais intelekts.

Iecerētās tiesības ļautu personai atļaut sava digitālā atveidojuma izmantošanu; aizsardzība nebūtu paredzēta vienīgi slavenībām. Tas ir būtiski arī autoram, kura publiski pieejamie video vai balss ieraksti var kalpot par izejmateriālu ticamai imitācijai. Oriģināla publicēšana platformā pati par sevi nedotu citam lietotājam atļauju radīt jaunu atveidojumu un piedēvēt autoram vārdus vai darbības, kuru oriģinālā nav. Savukārt atļauja izmantot atveidojumu būtu jāvērtē pēc tās konkrētā apjoma.

No paziņojuma līdz iespējamai atjaunošanai

Publicētā S. 4591 redakcija paredz, ka platforma, kas pēc derīga pretpaziņojuma izvēlas atjaunot dzēsto materiālu, to darītu ne agrāk kā pēc 14 dienām; pretpaziņojuma iesniedzējam prasīts arī fizisks, notariāli apliecināts paraksts. Līdz šim posmam sūdzības iesniedzējam būtu jānosūta rakstisks paziņojums platformas norādītajai kontaktpersonai. Tajā jāidentificē persona un apstrīdētais materiāls, jāsniedz ziņas, kas ļauj to atrast, un godprātīgi jāapliecina, ka izmantojums nav atļauts un uz to neattiecas izņēmums.

Saņēmusi pienācīgu paziņojumu, platforma varētu saglabāt projektā paredzēto aizsardzību pret atbildību, ja tā dzēstu norādīto materiālu vai liegtu tam piekļuvi, tiklīdz tas tehnoloģiski un praktiski iespējams. Tai būtu jāinformē gan tiesību īpašnieks, gan persona, kas materiālu ievietojusi. Šādi juridiskais stimuls ātri dzēst rodas no atbildības riska: platformas lēmums par sūdzību vēl nebūtu galīgs spriedums par to, vai tiesības tiešām pārkāptas.

Atsevišķiem pakalpojumu veidiem projekts paredzētu rīcību arī ar vēlāk augšupielādētām, publiski pieejamām tā paša materiāla kopijām, kas atbilst paziņojumā identificētajam digitālajam nospiedumam. Šī prasība attiektos uz konkrēta materiāla atbilstību, nevis uz pienākumu iepriekš atrast ikvienu iespējamu cilvēka imitāciju visā pakalpojumā. Satura ievietotājs savukārt varētu iebilst, apgalvojot, ka dzēšana bijusi kļūda, izmantojums ir atļauts vai piemērojams izņēmums. Ja platforma nolemtu saturu atjaunot, tai vispirms būtu jānodod pretpaziņojums sākotnējam sūdzības iesniedzējam; tiesvedība par apstrīdēto izmantojumu varētu atjaunošanu apturēt.

Kur sākas izņēmumi ziņām un parodijai

Projekts paredz izņēmumu godprātīgai ziņu, sabiedrisko lietu un sporta atspoguļošanai, ja digitālais atveidojums ir stāsta temats vai tam būtiski nepieciešams. Atsevišķi aptverts dokumentāls, vēsturisks un biogrāfisks saturs, kā arī komentāri, kritika, pētniecība, satīra un parodija. Dokumentāla darba gadījumā izņēmumam ir robeža: tas neaptvertu izmantojumu, kas rada maldīgu iespaidu, ka persona patiešām piedalījusies autentiskā ierakstā.

Robežšķirtne kļūst īpaši svarīga, ja viena un tā pati balss vai sejas imitēšanas tehnika izmantota atšķirīgiem mērķiem. Neatļauts šķietams preces ieteikums un politiska satīra var izskatīties tehniski līdzīgi, taču to konteksts atšķiras. Platformai, kas saņemtu paziņojumu, būtu jāvērtē ne tikai līdzība ar īsto cilvēku, bet arī tas, kā atveidojums izmantots. Tieši šā sākotnējā lēmuma iespējamā ietekme uz parodiju un politisku izteiksmi kļuva par Senāta strīda kodolu.

Ko mainītu ASV likums Latvijas veidotājam

Ja likumprojekts stātos spēkā, Latvijā dzīvojošam autoram ar neatļautu balss vai tēla imitāciju ASV auditorijai pieejamā pakalpojumā būtu jāvērtē, vai konkrētais gadījums ietilpst jaunā federālā regulējuma piemērošanas jomā. To noteiktu pieņemtā likuma galīgais teksts un lietas apstākļi. Platformas pašreizējā sūdzību kārtība ir atsevišķs ceļš: tā darbojas pēc pakalpojuma noteikumiem, kamēr NO FAKES paredzētu likumā aprakstītas tiesības, paziņojumu un pretpaziņojumu procedūru.

Arī Latvijā piemērojamās tiesības būtu jāvērtē atsevišķi no iespējamā ASV federālā regulējuma. Šobrīd Senāta strīds platformām jaunus NO FAKES pienākumus neuzliek. Likumprojekta turpmākajā virzībā izšķiroši būs tas, vai senatori vienosies par formulējumu, kas ļauj ātri reaģēt uz neatļautiem atveidojumiem, vienlaikus saglabājot skaidru vietu ziņām, kritikai un parodijai.

Lasiet arī:

• Vārda dzēšana vēl nav anonimizācija: ko drīkst ievadīt MI rīkā
• Meta veido uzņēmumu MI platformu, bet vēl neatklāj cenu un pārvaldības rīkus
• Google vēstures dzēšana nav pārlūka tīrīšana — jāpārbauda abas vietas